2021. gadā preču eksportam vērojama strauja izaugsme
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada decembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 35,2%. Preču importa vērtība decembrī gada griezumā pieauga par 18,3%. Tirdzniecības deficīts decembrī sastādīja 3 procentus.
“Mūsu uzņēmēji pat visgrūtākajos ierobežojumu apstākļos ir raduši inovatīvus risinājumus eksporta audzēšanai. Mazinot ierobežojumus un atbalstot mūsu uzņēmējus, ir paredzams eksporta pieaugums arī turpmāk,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
2021. gada decembrī gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt visās preču pamatgrupās. Gandrīz trešdaļu no eksporta vērtības pieauguma nodrošināja minerālo produktu eksporta vērtības kāpums. Ievērojami auga arī dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī mehānismu un ierīču eksports. Savukārt neliela negatīva ietekme eksporta izaugsmē bija dzērienu, graudaugu kultūru elektroierīču un iekārtu eksporta vērtības samazinājumam.
Decembrī, vēl straujāk kā kopējais eksports, gada griezumā pieauga preču eksports uz ES valstīm – par 55,2%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie produkti), Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, graudaugi), Igauniju (minerālie produkti), Poliju (dzelzs un tērauds, koksne), Zviedriju (dzelzs un tērauda izstrādājumi, mēbeles), Vāciju (ķīmiskie produkti, mehānismi), Spāniju (graudaugi) un Somiju (minerālie produkti, dzelzs un tērauda izstrādājumi).
Eksporta pieaugums par 8,5% bija vērojams arī uz NVS valstīm. Straujāk pieauga eksporta vērtība uz Ukrainu (mēslošanas līdzekļi un mehānismi) un Baltkrieviju (optiskās ierīces, plastmasas izstrādājumi, farmācijas produkti).
Decembrī nedaudz pieauga eksports arī uz pārējām valstīm – par 0,9%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Turciju (dzelzs un tērauds), ASV (mehānismi) un Norvēģiju (mēbeles, dārzeņi, graudaugi).
Preču importa vērtības pieaugumu decembrī gada griezumā veicināja gandrīz visas preču pamatgrupas, jo īpaši – minerālie produkti, ķīmiskās rūpniecības preces un mehānismi, ierīces un elektroiekārtas, savukārt būtiski samazinājās satiksmes līdzekļu imports.
Kopumā 2021. gadā eksporta vērtība pārsniedza pagājušā gada rādītāju par 24%. Lielākā pozitīvā ietekme eksporta pieaugumā bija koksnei un tās izstrādājumu, minerālo produktu un dzelzs un tērauda preču grupām. Savukārt, preču imports 2021. gadā bija par 28,2% lielāks nekā pirms gada. To veicināja minerālo produktu, dzelzs un tērauda, lidaparātu un to daļu, koksnes un tās izstrādājumu un mehānismu un ierīču importa vērtības pieaugums.
Pieprasījums noieta tirgos ir stabils un tas vieš cerību, ka arī šogad eksports turpinās augt. Tomēr joprojām augstā nenoteiktība par Covid-19 globālo izplatību, kā arī augstās energoresursu cenas var negatīvi ietekmēt gan eksportējošo uzņēmumu, gan arī kopējās ekonomiskās attīstības izaugsmes tempu.
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk