2022. gada martā mazumtirdzniecības apgrozījums turpina pieaugt
Sākot ar š.g. 1.martu tika atcelta lielākā daļa ierobežojumu tirdzniecībā. Visiem bija brīvi pieejamas visas tirdzniecības vietas un tirdzniecības vietās telpās vienam apmeklētājam noteikta 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības. Tas pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu.
Martā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 13,5% augstāks nekā 2021.gada martā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Līdzīgi kā janvārī un februārī, martā pieaugumu noteica ne tikai tirdzniecības ierobežojumu mazināšana, bet arī zemā bāze 2021.gada pirmajos mēnešos, kad spēkā bija stingri tirdzniecības ierobežojumi un atvērti bija galvenokārt pārtikas veikali.
Martā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā pieauga līdzīgā tempā kā februārī (pieaugums par 23,6%), nodrošinot lielāko daļu devumu kopējā mazumtirdzniecībā. Tirdzniecības apgrozījums ievērojami pieauga gandrīz visās preču kategorijās. Sarukums bija tikai ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecībā (kritums par 10,4%). Nedaudz saruka arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība (kritums par 2,5%) un mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecību specializētajos veikalos (kritums par 1,7%). Visstraujāko pieaugumu turpināja apģērbu un apavu tirdzniecība (par 143%), pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecība (par 81%), sporta preču un spēļu tirdzniecība (par 77%) un kultūras preču tirdzniecība (par 63%).
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, sadalījumā pa tirdzniecības vietām, visstraujākais pieaugums bija vērojams lietoto preču mazumtirdzniecībā (par 477%), kas līdzīgi kā janvārī un februārī, skaidrojams ar zemo bāzi iepriekšējā gada sākumā. Par 9% pieauga arī mazumtirdzniecība stendos un tirgos. Gandrīz uz pusi saruka pārējā mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Saruka arī mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (par 22%). Arī iepirkšanās pa pastu vai Internetā turpināja sarukt jau otro mēnesi pēc kārtas. Līdz ar tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu un pandēmijas mazināšanos, iedzīvotāji aktīvāk izmanto iepirkšanās iespējas klātienē.
Neraugoties uz to, ka līdz ar karadarbības sākumu Ukrainā, Latvijā strauji auga pieprasījums pēc atsevišķām pārtikas precēm, pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums martā pieauga vien par 1,8%, salīdzinot ar 2021.gada martu.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās martā ievērojami pieauga un bija par 14,5% augstāks salīdzinājumā ar 2021.gada martu.
Kopumā š.g. janvārī-martā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 13% augstāks nekā 2021.gada janvārī-martā.
Sākot ar 1.aprīli ir atcelti visi tirdzniecības ierobežojumi un visiem ir pieejamas visas tirdzniecības vietas bez platības ierobežojumiem vai citām drošības prasībām. Pakalpojumu sniedzēji paši var lemt par papildu drošības prasībām.
Turpmāko situāciju mazumtirdzniecībā ietekmēs pieaugošais cenu līmenis, kas ierobežos iedzīvotāju pirktspēju un attiecīgi arī patēriņu. Veicot visus nepieciešamos ikmēneša maksājumus, mazāk līdzekļu paliks nepārtikas preču iegādei. Patērētāju konfidences rādītājs martā ir sarucis. Uzņēmēji savos vērtējumos ir drīzāk piesardzīgi un saimnieciskās darbības attīstības prognozes vērtē kā negatīvas. To lielā mērā ietekme karš Ukrainā un neskaidrās nākotnes attīstības perspektīvas. Pozitīvi tiek vērtēta gaidāmā nodarbinātība turpmākajos mēnešos.
Vēl par tēmu:
Neplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālāk