2022. gadā studējošie saņems par 40% lielākas stipendijas
Minimālās mēneša stipendijas apmērs studējošajiem no 2022. gada janvāra būs 140 eiro mēnesī – par to šodien, 2022. gada 11. janvārī, lēma valdība, apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par stipendijām.
Pašlaik stipendiju apmērs studējošajiem bakalaura studiju programmas, profesionālās augstākās izglītības programmas, maģistra studiju programmas studentam un rezidentam medicīnā ir 99,60 eiro mēnesī. Finansējumu stipendiju palielināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas iekļāva prioritāro pasākumu sarakstā, un, pieņemot likumu par 2022.gada un vidējā termiņa budžetā paredzēto, šim mērķim tika papildus piešķirti 2,4 milj. eiro.
Kamēr pilnībā nav ieviests jaunais doktorantūras modelis, tiek palielināts arī valsts finansētās stipendijas apmērs doktorantūrā studējošajiem – no 113,83 eiro līdz 140 eiro mēnesī. Doktorantūras stipendiju jautājumu ministrija risina atsevišķi – ar Eiropas Savienības fondu atbalstu vēl esošā plānošanas perioda ietvaros. Jaunais doktorantūras modelis paredz pakāpenisku pāreju no stipendijām uz atalgojumu visiem doktorantiem, kas studē valsts budžeta vietās. Lai pilotētu šādu modeli, valdība ir piešķīrusi atbalstu 341 doktorantam, kuriem konkursa kārtībā jau šobrīd ir iespēja saņemt doktorantūras grantu līdz 1000 eiro mēnesī. Kopējais budžetā studējošo doktorantu skaits šobrīd ir ap 1200. Vienlaikus Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros paredzēts atbalstīt papildu indikatīvi 210 vietas, savukārt ES fondu 2021.-2027. gadu plānošanas periodā – vēl 517 vietas (kopā papildu valsts budžetam paredzēti gandrīz 27 miljoni eiro).
Lēmums par stipendijas palielināšanu studējošajiem pieņemts, izvērtējot arī Covid-19 radītās sociālekonomiskās krīzes sekas un joprojām pastāvošo risku, ka daļa studējošo varētu pārtraukt studijas, jo ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, kā arī turpinās nelabvēlīga darba tirgus situācija.
Kopā valsts augstskolās un koledžās studē 56 664 studējošo, no tiem valsts budžeta finansētās studiju vietās – 30 276 studējošo, kas konkursa kārtībā var pretendēt uz valsts budžeta finansētu stipendiju.
Saskaņā ar pētījumu EUROSTUDENT IV par studentu sociāliem apstākļiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, Latvijā ir salīdzinoši augstāks īpatsvars ar studējošiem, kas paralēli studijām strādā. Tas saistīts ar valsts sociālekonomisko situāciju un stipendijas apmēru. Lielāks stipendiju apmērs ļauj studentiem vairāk pievērsties studijām, nekā iztikas pelnīšanai, kā arī motivē turpināt studijas un tādējādi samazina atbirumu.
Vēl par tēmu:
Cilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālāk