2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie provizoriskie rezultāti.
2024. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 6,9 % un sasniedza 18,4 mljrd. eiro, bet ieņēmumi palielinājās par 8,6 % un sasniedza 16,3 mljrd. eiro.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2024. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 733 milj. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 27 milj. eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP mazāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 450,0 milj. eiro jeb 1,1 % no IKP;
nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 114,2 milj. eiro jeb 0,3 % no IKP;
korekcija par saņemamajiem procentiem (Valsts kases dati) – 32,6 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
noguldījumu garantijas fonda bilance (Latvijas Bankas dati) – 29,9 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
korekcija par AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum” programmu īstenošanu (Finanšu ministrijas dati) – 28,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) – 26,3 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu, no tām būtiskākās ir:
korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 228,6 milj. eiro jeb 0,6 % no IKP;
korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 181,0 milj. eiro jeb 0,5 % no IKP;
uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 81,7 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 79,5 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 52,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 30,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.
Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 18,8 miljardi eiro jeb 46,8 % no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,2 miljardiem eiro. Vispārējās valdības parāda pieaugumu ietekmēja 2024. gadā veiktie aizņemšanās pasākumi, lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības.
Iepriekš publicētie vispārējās valdības budžeta dati par iepriekšējiem gadiem ir koriģēti, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta veikto nodokļu ieņēmumu datu revīziju.
Informāciju par visu ES dalībvalstu 2025. gada aprīļa notifikācijas rezultātiem ES Statistikas birojs Eurostat publicēja 22. aprīlī.
Vēl par tēmu:
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālāk