5 padomi, kas pozitīvi ietekmēs tavu labklājību pēc 20 gadiem
Teju ikviens sapņo par labklājību un lielāku finansiālo drošību pēc desmit, divdesmit gadiem vai vecumdienās. Tomēr, lai tas tā notiktu, ir jāievieš zināmi finanšu paradumi, jo diemžēl lielāki ienākumi ne vienmēr garantē lielāku finanšu stabilitāti. Luminor bankas finanšu eksperts Kaspars Šteinbergs dalās padomos, kādus paradumus ieviest šodien, lai bruģētu ceļu uz finansiāli stabilāku dzīvi nākotnē, pēc 20 gadiem.
“Taisi ragavas vasarā, bet ratus – ziemā, vēsta latviešu tautas ticējums. Tieši tāpat ir ar finansiālo labklājību, lai labi dzīvotu pēc 20 gadiem un vecumdienās, stabili pamati ir jāieliek jau šodien. Labklājība nerodas pati no sevis – tā ir apzināti jāveido un pie tās ikdienā ir jāpiestrādā. Arī lieli ienākumi negarantē finanšu stabilitāti, ja tērēsiet spontāni, neuzkrāsiet vai izturēsieties pavirši pret saviem ienākumiem. Savukārt ilgtermiņā veidoti paradumi, kas soli pa solim būvē finansiālo drošību, ir spēcīgs pamats katra finansiālajai brīvībai,” saka Kaspars Šteinbergs.
Esi sava budžeta pārvaldnieks
Pirmā lieta, ar ko katram vajadzētu sākt, ir sava budžeta pārvaldīšana, lai saprastu, kādi ir kopējie ikmēneša ienākumi un izdevumi. Iespējams, ienākumus veido ne tikai darba alga, bet arī pabalsti, ienākumi no dividendēm u.c. Savukārt izdevumu sadaļā jāiekļauj pilnīgi visi tēriņi par mājokli, uzturu, izklaidēm, transportu u.c. Budžetu var plānot pa dienām, nedēļām, mēnešiem, kā katram ērtāk. Šim nolūkam iespējams izmantot Excel tabulu vai dažādas mobilās lietotnes. Jau pēc dažiem mēnešiem radīsies lielāka skaidrība par saviem tēriņiem un pozīcijām, kurās iespējams ietaupīt. Analizējot savus ienākumus un atbilstoši mainot tērēšanas paradumus, ilgākā laika posmā var ietaupīt lielus finanšu līdzekļus un tos pielietot daudz jēgpilnāk.
Palielinoties ienākumiem, nepalielini izdevumus
Saņemot algas pielikumu, daudziem no mums rodas vēlēšanās uzreiz sevi atalgot ar, piemēram, lielāku pirkumu vai papildu izklaidēm. Pirms izdevumu palielināšanas vajadzētu rūpīgi padomāt, vai šie tēriņi patiešām ir nepieciešami, jo jauna kleita, ekskluzīvāks ceļojums, biežāki restorāna apmeklējumi un citi šķietami sīkumi ātri kļūst par ikdienu. Ļoti iespējams, ka bez jauna apģērba vai telefona varēja iztikt un esošie joprojām labi pilda savas funkcijas, tomēr, ja izdevumus tomēr nolemjat palielināt, to nevajadzētu darīt proporcionāli ienākumu pieaugumam, bet mazākā apjomā, pārējo naudu atliekot.
Veido finanšu “drošības spilvenu”
Dzīvē mēdz gadīties visādi – pēkšņi zaudēts darbs, salūzusi automašīna, citi neparedzēti izdevumi. Šie nepatīkamie pārsteigumi parasti nāk komplektā ar papildu finanšu izdevumiem. Lai situācija nepārsteigtu nesagatavotu, ieteicams kontā glabāt naudas summu, kas sasniedz 3-6 mēnešu ienākumus. Ja tomēr šādu summu nav iespējams atlikt un uzkrāt, tad ieteicams parūpēties par uzkrājumu 3-6 mēnešu regulārajiem izdevumiem. Tas būtiski samazinās raizes par finansēm un ļaus no nepatīkamās situācijas izkļūt ar “sausām kājām”, bez nepieciešamības papildus aizņemties.
Liec naudai pelnīt
Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti ilgtermiņā, ir svarīgi veikt regulārus uzkrājumus un tos ieguldīt. ieteicams katru mēnesi atlikt 10 % no ikmēneša ienākumiem, tomēr, ja tas nav iespējams, sāciet kaut ar 10 eiro mēnesī. Pastāv plaša izvēles brīvība – uzkrājumus var glabāt krājkontā, noguldīt depozītā, ieguldīt 3. pensiju līmenī, iegādāties obligācijas vai vērtspapīrus. Svarīgākais ir iemaksas uzkrājumam veikt regulāri, ko var ērti darīt, uzstādot automātisko maksājumu, kā arī no krājkonta vai depozīta neizņemt peļņas procentus, jo tie palīdzēs pelnīt vairāk, veidojot tā sauktos “saliktos procentus”. Jo ātrāk sāksiet veikt uzkrājumus, jo mazākas iemaksas būs nepieciešamas, lai uzkrātu noteiktu summu. Piemēram, 25 gados, sākot veikt ikmēneša iemaksu 30 eiro apjomā 3. pensiju līmenī 100 % akciju plānā, būs nepieciešami 30 gadi, lai uzkrātu 32 tūkstošus eiro. Ja iemaksas sāksi veikt desmit gadus vēlāk, tad ikmēneša iemaksai jau vajadzēs būt 65 eiro, lai uzkrātu līdzvērtīgu summu.
Investē nekustamajā īpašumā
Kredīts nekustamā īpašuma iegādei ir nopietnas ilgtermiņa saistības, tāpēc vienmēr rūpīgi jāizsver iespēja tās atmaksāt. Tomēr, ja ir pamatota vajadzība un esat atradis savu sapņu mājokli, tā iegāde ilgtermiņā var izrādīties izdevīgāka nekā īre. Piemēram, ja sāk ar neliela vienistabas dzīvokļa iegādi, kam perspektīvā vērtība ar gadiem pieaugs, tad brīdī, kad būs nepieciešama plašāka dzīvesvieta, šis vienistabas dzīvoklis var kalpot kā starta kapitāls nākamā īpašuma iegādei. Pat ja dzīvokļa īres maksa ir mazāka nekā ikmēneša kredītmaksājums, šie līdzekļi nonāks pie dzīvokļa īpašnieka un neveidosies personīgais finanšu uzkrājums ilgtermiņā.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk