Aldis Alliks: Šobrīd politiskā griba stāv pāri likumam, arī Satversmei
Ar līdzšinējiem negatīvajiem testēšanās sertifikātiem pilnīgi pietiktu, lai arī pret Covid-19 nevakcinēts un Covid-19 nepārslimojis Saeimas deputāts varētu piedalīties Saeimas darbā, kurš turklāt norisinās attālināti, uzskata zvērināts advokāts Aldis Alliks.
“Manās ausīs kā skaļākais no kārtējiem tiesiskuma kapraču skandētajiem zvaniem ir pa galvu, pa kaklu Saeimas galīgajā lasījumā 2021. gada 12. novembrī pieņemtais likums “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam”, kuru Valsts prezidents izsludināja dienu vēlāk, 13. novembrī. Ar šo likumu ir būtiski dragāta parlamentārā demokrātija. Uzskatu, ka šis likums tika pieņemts, lai “noņemtu no trases” konkrētu opozīcijas deputāti – Jūliju Stepaņenko,” intervijā “Neatkarīgajā” sacīja Alliks.
““Likums pret Jūliju” ir spēkā līdz 2022. gada 1. jūlijam. Šī likuma 2. pants liedz Saeimas darbā piedalīties deputātiem, kuri līdz šā gada 15. novembrim nav uzrādījuši sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu. Likums stājās spēkā pavisam mudīgi un naski – nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Šis likums tiešām tapa pa galvu, pa kaklu – trīs dienu laikā. Ir svarīgi saprast, ka šis likums krasi atšķiras no tā sākotnējā projekta. Sākotnējais bija vērsts uz epidemioloģiski drošas vides nodrošināšanu klātienes darbā Saeimā. Savukārt pieņemtajam likumam nav nekādas saistības ar epidemioloģiski drošas vides nodrošināšanu, jo Saeimas darbs, kurš visu pandēmijas laiku ir noritējis un joprojām turpinās attālināti, šī likuma prasībām neatbilstošam Saeimas deputātam netiek pieļauts,” turpināja advokāts.
“Tātad 62 Saeimas deputāti ir aizlieguši darboties pāris deputātiem, kuri ir tautas ievēlēti – tieši tāpat kā viņi. Par to, ka šāda norma ir pretrunā ar Satversmi, brīdināja pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču likumprojekta izstrādātājas komisijas vadītājs uzskatīja, ka politiskā griba stāv pāri likumam, arī Satversmei. Valsts prezidents jau atkal cieta klusu. Vai tiešām varētu būt tā, ka Saeimas vairākums par klusēšanu tādos gadījumos, kad ir jābrēc, ir viņam ir apsolījis atkārtotu pārvēlēšanu?” retoriski vaicāja Alliks.
Pēc viņa teiktā, ar līdzšinējiem negatīvajiem testēšanās sertifikātiem pilnīgi pietiktu, lai arī pret Covid-19 nevakcinēts un Covid-19 nepārslimojis Saeimas deputāts varētu piedalīties Saeimas darbā, kurš turklāt joprojām norisinās attālināti: “Acīmredzot astronomiski kaut kas nelāgs notika tajās trijās novembra dienās, ja jau 62 deputātu prātos tik sinhroni un intensīvi ieperinājās doma, ka Covid-19 izplatās arī interneta vidē…”
“Kopumā uzskatu, ka tiesiskuma un īstenas demokrātijas ziņā mēs tiekam iegrūsti dziļāk un dziļāk pamatīgā bedrē. Plašāk raugoties, esmu pārliecināts, ka tiek intensīvi strādāts, lai cilvēkos iznīdētu trīs lietas, kas viņos uztur vēlmi dzīvot: patiesība jeb skaidrība par to, kas ir kas, cerība, ka vēl vispār kaut kas mainīsies uz labo pusi, un brīvā griba darīt, rīkoties, cīnīties. Jo lielākajai sabiedrības daļai jau vairs nav ticības vairs nekam un nav vairs cerības ne uz ko. Piedevām vēl arī tiek radīta un uzturēta pastāvīga baiļu atmosfēra. Tas viss kopā cilvēkus jau atkal padara par dzimtļaudīm…,” piebilda Alliks.
Runājot par to, kāpēc viņš izlēmis iesaistīties politikā, advokāts uzsvēra: “Katru brīdi mums gan individuāli, gan kolektīvi ir jāizvēlas, vai vēlamies saglabāt savu tautu un savu valsti, vai arī būt kādas citas valsts, valstu apvienības un starptautisku organizāciju pakalpiņi. Diemžēl atkal un atkal pārliecināmies, ka lielai daļai pār mums valdošo un mūsu vietā izlemjošo ir hronisks nacionālās pašapziņas trūkums organismā. Jo netrūkst verdziskuma un kalpības izpausmju. Mūsu valsts vadītājiem ilgstoši nav bijusi tāda pārliecība un nostādne, ka pirmajā vietā vienmēr un visur liekamas mūsu tautas tiesības un intereses. Gluži pretēji – vērojam acīs krītošu tīšu ļaunprātību. Vairs nav un nevar taču būt netīšām, ka mūsu tautai no savas zemes un sava darba augļiem paliek arvien mazāk un mazāk un ka tauta līdz ar savas valsts “sauso atlikumu” grimst dziļāk un dziļāk parādu un verdzības jūgā…”
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākLembergs: Valdība nerūpējas par valsti
Valdība neko nedara, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos, uzskata partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Runājot par to, ko valdība piedāvā...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākLembergs: Lielbritānija ignorē manas cilvēktiesības
Lielbritānija pakļāvusi sankcijām bijušo Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, liecina Lielbritānijas oficiālās valdības informācijas vietnē publicētā ziņa. Komentējot...
Lasīt tālākŠonedēļ laiks būs lietains un vējains, nedēļas nogalē gaidāms pirmais sniegs
Aizvadītā nedēļa pagāja ar mainīgiem laika apstākļiem - nedēļa iesākās lietaina un ar brāzmainu vēju, bet nedēļas otrajā pusē vairāk spīdēja saule, nokrišņi mitējās un vējš...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākNedēļas nogalē daudzviet gaidāms neliels lietus, jaunās nedēļas sākumā laikapstākļi būtiski nemainīsies
Šīs nedēļas sākumā Latvijā valdīja mākoņains laiks, daudzviet tika novērots lietus, vietām pūta arī brāzmains vējš. Tomēr nedēļas otrajā pusē nokrišņu intensitāte mazinājās...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālākIlgtspējīgi Halovīni – padomi, kā atzīmēt un dekorēt dabai draudzīgi
Halovīni strauji tuvojas, un līdz ar to mājās sāk parādīties ķirbji, dažādi krāšņi kostīmi un spocīgas dekorācijas. Taču, kamēr mēs gatavojamies šī gada rudenīgākajai naktij,...
Lasīt tālāk