Eksperts: Ziņai ir jābūt skaidrai un vienkāršai: nedrīkst pat domāt par kodolieroču iesaisti šajā karā!
Nav pogas, kuru viens piespiestu, un kodolraķete paceltos, intervijā LTV raidījumam “De facto” sacīja ANO Atbruņošanās pētniecības institūta pētnieks Pāvels Podvigs.
“Cilvēki noteikti aptver, ka ir jābūt piesardzīgiem, jo Krievija lika skaidri saprast, to pasakot prezidentam Putinam, ka mēģinājumi iejaukties konfliktā novestu līdz sekām, kādas vēsturē nav redzētas, kas vairāk vai mazāk bija tieša norāde uz iespējamu kodolkonfrontāciju. Man nav īsti skaidrs, kāpēc viņam vajadzēja to paziņot, jo visi tāpat to zināja. Ja jūs paskatītos, ko, piemēram, ASV prezidents Džo Baidens teica pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, viņš ļoti skaidri izteicās, ka ASV un NATO tieši neiesaistīties. Un šī ir realitāte, jo Krievija ir kodolieroču valsts un tai ir diezgan liels kodolieroču arsenāls. Tādā ziņā cilvēki ir piesardzīgi, nodrošinot Ukrainai palīdzību, un noteikti viņi ir piesardzīgi par tiešu iesaistīšanos, ko nozīmētu no lidojumiem brīva zona. Sekas var būt diezgan neparedzamas, jo mēs īsti nezinām, kā Krievija atbildētu,” sacīja eksperts.
Pēc viņa teiktā, viena lieta, kas jāpatur prātā, ka ikdienā liela daļa Krievijas stratēģisko kodolspēku ir nepārtrauktā gatavībā: “Piemēram, starpkontinentālās ballistiskās raķetes ir ar piestiprinātām kodolgalvām un tās ir gatavas lidot minūšu laikā vai pat mazāk. Palielinot trauksmes līmeni, ir soļi, ko var spert. Piemēram, mobilās starpkontinentālās raķetes atstātu bāzes un dotos slēpties mežos vai zemūdenes no ostām dotos slēpties jūrā. Augstāka trauksme būtu tad, ja lidmašīnām tiktu piestiprinātas raķetes. Svarīgākais ir tas, ka nekas tāds nav noticis. Tie būtu ļoti uzskatāmi soļi, un īpaši ASV būtu to redzējušas satelītos. Tas nav noticis, un tā ir laba zīme.”
Tas pats attiecoties arī uz ne-stratēģiskiem (taktiskajiem) kodolieročiem, ko var nogādāt līdz mērķim ar tuvāka rādiusa raķetēm: “Iskanderiem” vai spārnotajām raķetēm. Ikdienā šie kodolieroči neatrodas tuvu piegādes sistēmām.
““Iskanderi” neklīst apkārt ar piestiprinātām kodolgalvām. Tās visas ir noliktavās. To pārvietošana arī būtu redzama, un mēs to neesam redzējuši. Kas varētu būt izdarīts? Krievijai ir veidi, kā padarīt savu vadības sistēmu mazāk ievainojumu, spert soļus, kas to aizsargātu no uzbrukuma. Ir jāsaprot, ka šāda darbība nebūtu gatavošanās uzbrukumam. Tas ir gandrīz kā aizsardzības gājiens, lielākoties neredzams no ārpuses. Bet Putina politiskais vēstījums, kas bija svarīgs un kas bija centrālais elements, bija: “Jūs nemaz nedomājiet par uzbrukšanu mums.” Bet pastāv arī iespēja, ka nekas no iepriekš minētā netika īstenots. Iespējams, viņi tikai palielināja cilvēku skaitu un lika būt modriem,” sacīja Podvigs.
“Ja mēs apsveram plānu par Krievijas iepriekš gatavotu uzbrukumu, tad mans minējums ir, ka tehniski drošības pasākumus var apiet, bet tajā pašā laikā tas process paredz diezgan daudzu cilvēku iesaisti, ieskaitot aizsardzības ministru, ģenerālštāba priekšnieku un tos, kas plāno uzbrukumu. Nav tā, ka ir poga, kuru viens piespiestu, un raķete paceltos. Ir jādod pavēles, ir jāpiegādā ieroči palaišanas iekārtām utt. Nekas tāds, ko virspavēlnieks nevarētu apiet, bet viņš to nevarētu izdarīt pilnīgi viens pats,” uzsvēra ANO pārstāvis.
“Es teiktu, ka Putina pavēle attiecās tikai uz stratēģiskajiem spēkiem, lai tos pastiprinātu, padarītu mazāk ievainojumus vai gatavākus pretuzbrukumam, ja būtu uzbrukums. Esmu diezgan pārliecināts, ka šī pavēle nenozīmēja taktisko kodolieroču gatavības paaugstināšanu. Man ir zināma pārliecība par to. Bet tajā pašā laikā svarīgi uzsvērt, ka jebkura kodolieroču izmantošana būtu stratēģiska tādā ziņā, ka tā pilnībā izmainītu situāciju. Tā pārtrauktu tabu, kas eksistējis kopš 1945. gada. Ziņai ir jābūt skaidrai un vienkāršai: nedrīkst pat domāt par kodolieroču iesaisti šajā karā!” raidījumam norādīja eksperts.
Vēl par tēmu:
Lukašenko: ASV valdībai nav plāna attiecībā uz Ukrainu
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ceturtdien paziņoja, ka ir “absolūti” pārliecināts, ka ASV valdībai “nav plāna attiecībā uz Ukrainu”. Lukašenko uzskata, ka Krievijai...
Lasīt tālākValdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālākMelbārde: ES 16. sankciju pakotne pret Krieviju – turpina graut jau brūkošo Krievijas ekonomiku
Apritot trešajai gadskārtai, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā, 24. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja ES sankciju pret Krieviju 16. kārtu,...
Lasīt tālākValsts prezidents: Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas agresijas noziegums paliek nesodīts
14. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Minhenes drošības konferences ietvaros tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē (Alain Berset). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLembergs: Trampam ASV intereses ir prioritāte, Eiropai nāksies pārkārtoties
Pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā, Eiropā gaidāmas pārmaiņas, uzskata politiķis Aivars Lembergs. “Apmēram pirms sešiem gadiem tā laika ASV prezidents Donalds Tramps...
Lasīt tālākLatvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainai piegādās 30 000 dronu, no kuriem 12 000 ir Latvijā ražoti droni
Starptautiskās Dronu koalīcijas ietvaros tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas...
Lasīt tālākAšeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālāk