Janvārī preču eksports un imports turpināja strauji augt
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 29,6%. Preču importa vērtība janvārī gada griezumā pieauga par 35,8%. Tirdzniecības deficīts janvārī sastādīja 7,1 %.
2021.gada janvārī gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt visās preču pamatgrupās. Lielu daļu no eksporta vērtības pieauguma nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtības kāpums. Ievērojami auga arī minerālo produktu, dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, kā arī ķīmiskās rūpniecības preču eksports. Savukārt negatīva ietekme eksporta izaugsmē bija dzērienu, graudaugu kultūru un dzērienu eksporta vērtības samazinājumam.
Janvārī, straujāk kā kopējais eksports, gada griezumā pieauga preču eksports uz ES valstīm – par 39,7%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Igauniju (minerālie produkti, dzelzs un tērauds), Lietuvu (piena produkti, koksne), Vāciju (koksne, minerālie produkti), Somiju (minerālie produkti, jaukti ķīmiskie produkti), Zviedriju (dzelzs, tērauds un to izstrādājumi) un Poliju (dzelzs un tērauds, koksne).
Eksporta pieaugums par 9,8% bija vērojams arī uz NVS valstīm. Straujāk pieauga eksporta vērtība uz Ukrainu (mēslošanas līdzekļi) un Baltkrieviju (mehānismi un ierīces).
Janvārī nedaudz pieauga eksports arī uz pārējām valstīm – par 7,6%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (dzelzs un tērauds), ASV (koksne) un Norvēģiju (koksne, dzelzs un tērauda izstrādājumi).
Preču importa vērtības pieaugumu janvārī gada griezumā veicināja visas preču pamatgrupas, jo īpaši – minerālie produkti, ķīmiskās rūpniecības preces un metāli un to izstrādājumi.
Tālāku eksporta izaugsmi negatīvi ietekmēs Krievijas un Baltkrievijas kara darbība Ukrainā. Tās rezultātā tiks traucētas gan līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes, gan uzņēmumus ietekmēs visā pasaulē vērojamais cenu kāpums precēm, tai skaitā energoresursiem. Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar konfliktā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā ir jāmeklē jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk