Februārī tirgū laisti vairāk nekā 4,5 miljoni depozīta iepakojumu
Februāra laikā depozīta sistēmas ietvaros tirgū laisti vairāk nekā 4,5 miljoni depozīta iepakojuma vienību – to vidū ir 381 dažāda veida produkts no 41 dzērienu ražotāja un importētāja. Visvairāk dzērienu depozīta iepakojumā tirgū laiduši uzņēmumi AS “Cēsu alus”, AS “Aldaris un SIA “Maxima Latvija”. Plānots, ka no 1. maija lielākā daļa tirgū laisto dzērienu būs depozīta iepakojumā.
“Produkta laišana tirgū faktiski nozīmē to, ka šie produkti februāra laikā ir vai nu pārdoti, vai piegādāti mazumtirgotājiem, kas tālāk tos izvieto veikalu plauktos. Tāpat jāņem vērā, ka līdz 31. jūlijam paredzēts pārejas periods, kura laikā tirgotāji vēl var iztirgot produkciju bez depozīta zīmes,” skaidro SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Tirgū visvairāk laistais iepakojuma veids ar depozīta zīmi ir PET iepakojums (61%), kam seko metāla iepakojums (22%), atkārtoti uzpildāmais stikla iepakojums (13%) un vienreiz lietojamais stikla iepakojums (4%). Savukārt ražotāji un importētāji, kas februārī tirgū laiduši lielāko dzērienu depozīta iepakojumā apjomu, ir AS “Cēsu alus”, AS “Aldaris”, SIA “Maxima Latvija”, SIA “Coca-Cola HBC Latvia”, SIA “Bātas avots”, SIA “Venden”, SIA “Leversa”, AS “Tērvetes AL”, SIA “Balmerk Latvia” un SIA “Valmiermuižas alus”. Kā liecina nozares aplēses, marta beigās aptuveni puse no tirgū laistās produkcijas būs depozīta iepakojumā, savukārt ar 1. maiju lielākā daļa no tirgū laistajiem produktiem būs ar Latvijas depozīta zīmi.
Ievērojami pieaug arī taromātos nodoto depozīta iepakojumu apjoms – līdz 14. martam nodoti vairāk nekā 500 000 tukšo iepakojumu, no kuriem martā vien nodoti vairāk nekā 400 000.
Populārākie produkti, kas līdz šim tikuši nodoti depozīta sistēmā, ir:
● Gāzētā un negāzētā dzeramā ūdens “Aset” 1,5L pudeles;
● Alus “Cēsu Premium Original” iepakojumi;
● Alus “Miezītis Stiprais” 1L pudeles;
● Alus “Aldaris gaišais” 0,568L skārdenes;
● Alus “Holsten” 0,5L skārdenes;
● Alus “Mežpils Tradicionālais” 0,5L pudeles;
● Alus “Grunberger” 0,5L skārdenes;
● Alus “Bocmanis Dzintarjūras” iepakojumi;
● Alus “Miezītis Tumšais” 1L pudeles;
● Gāzētā dzēriena “Coca-Cola” 1L un 2L pudeles;
● Alus “Līvu rubenis” 1L pudeles;
● Alus “Valmiermuižas gaišais” 0,5L pudeles;
● Avota ūdens “Lielbāta” iepakojumi.
Gadījumos, kad radusies problēma ar taromātu, lūgums vērsties pie konkrētā veikala darbiniekiem.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk