Karam Ukrainā ir iespējams politiski diplomātisks iznākums, bet vienošanās būs ļoti sarežģīta
Sestdien Šveices prezidents Ignacio Kassiss pievienojās tiem valstu līderiem, kas paziņojuši, ka piedāvā organizēt Ukrainas un Krievijas miera sarunas. Pamatu cerībai, ka tādas drīzumā varētu notikt, dod Krievijas būtiskākā ekonomiskā un politiskā partnera Ķīnas pozicionēšanās pret karu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Spriežot pēc Ķīnas televīziju rādītajām ainām, līdz šim plaša kara Ukrainā nebija. Ķīnas reportieriem bija ekskluzīva iespēja filmēt ainas kopā ar krievu armiju, rādīt tā saukto krievu atbrīvošanu Ukrainas austrumos. Sižetos tika atkārtotas krievu propagandas tēzes.
Gandrīz trīs nedēļas Ķīna nogaidīja. Tā nepievienojās rietumu sankcijām, nenosodīja Krievijas iebrukumu. Vēl vairāk – Ķīna palīdzēja izplatīt Kremļa jaunos murgus, ka Ukraina slepenās laboratorijās gatavo ķīmiskos ieročus.
Taču šonedēļ notika pagrieziens. Televīzijas ekrānos ķīnieši beidzot ieraudzīja Krievijas agresijas civiliedzīvotāju upurus Čerņihivā. Ķīnas vēstnieks Ukrainā paziņoja, ka viņa valsts nekad neuzbruktu Ukrainai un palīdzēs tai ekonomiski. Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova lidmašīna, kas agrā ceturtdienas rītā devās Pekinas virzienā, pusceļā apgriezās apkārt un devās mājās.
Ķīnas nostājas maiņas sākumu iezīmēja septiņas stundas ilga tikšanās ar ASV diplomātiem pirmdien Romā. Piektdien telefonsarunā ar ASV prezidentu Džo Baidenu Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins atzina, ka viņa valsts nevēlas karu Ukrainā.
Tas ir tālu no nosodījuma, ko prasa rietumi, bet vēl tālāk no atbalsta, ko vēlas Krievija.
Līdz ar Ķīnas pozicionēšanos, diplomātiskā arēna ir sagatavota miera sarunām, kurās Krievijas vienīgie trumpji ir tās barbariskā agresija pret civiliedzīvotājiem un atomkara draudi. Pat draudēt ar gāzes piegāžu pārtraukšanu tā nevar atļauties.
Ukraina vīlusies NATO un kā mehānismu miera garantēšanai saredz ANO Drošības padomi. Tās pastāvīgajām loceklēm – ASV, Lielbritānijai, Francijai, Ķīnai un pašai Krievijai – jākalpo par drošības garantiem. Ukraina vēlas miera līgumam pievienot arī Vāciju un Turciju. Līgums ietvertu NATO statūtiem līdzīgus nosacījumus, proti, uzbrukums vienam būtu pielīdzināms uzbrukumam visiem līguma dalībniekiem.
Diplomāti publiski komentējuši, ka Krievijas puse pret šādu piedāvājumu neiebilst, taču tā vēlas, lai Ukraina sevi deklarē par neitrālu valsti un apsola savā teritorijā neizvietot ārvalstu militārās bāzes. Iespējams, Krievija rēķinās, ka rietumi neparakstīs vienošanos, ar kuru solītu Ukrainai doties karā tās aizstāvībai.
Vēl par tēmu:
Eiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākSprūds: Ukrainai ir tiesības veikt triecienus Krievijā
"Ukrainai ir jāatļauj veikt uzbrukumus pa objektiem Krievijas teritorijā. Militāro piegāžu apjoms un ātrums Ukrainai ir tikai viena medaļas puse. Otra puse ir tas, kā šis militārais aprīkojums...
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSaeima kategoriski nosoda Krievijas prezidenta vēlēšanu rīkošanu okupētajās un anektētajās Ukrainas teritorijās
Ņemot vērā to, ka šīs nedēļas nogalē notiks Krievijas prezidenta vēlēšanas, Saeima ceturtdien, 14.martā, pieņēma paziņojumu, kurā kategoriski nosoda to rīkošanu pagaidām okupētajās...
Lasīt tālākNavaļnaja: Ja vēlaties sakaut Putinu, cīnieties ar viņa noziedznieku bandu
Krievijas varas iestādes, prezidenta Vladimiru Putina vadībā, organizēja mana vīra nogalināšanu, uzrunā Eiropas Parlamentam teica Alekseja Navaļnija, noslepkavotā Krievijas pretkorupcijas...
Lasīt tālākIjabs pieprasa sagatavot “sankciju bumbu” gadījumam, ja uzbruktu kādai no ES dalībvalstīm
Lai atturētu jebkura agresora uzbrukumu kādai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs pieprasa vienoties par preventīvu ES sankciju pakotni ārkārtas...
Lasīt tālākLembergs apšauba, ka Latvija dara visu, lai aizsargātu valsti
24. februārī apritēja jau otrais gads kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot pēdējo...
Lasīt tālāk