Eksperti: Ir pēdējais brīdis, kad domāt par energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem
Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā Vidzemes biznesa dienas pasākumā “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā”, kas norisinājās 12. aprīlī, eksperti un Vidzemes uzņēmēji diskutēja par situāciju enerģētikas tirgū, nākotnes cenu un energoresursu pieejamības prognozēm un atjaunojamās enerģijas avotiem.
2022. gads ir iesācies ar lieliem izaicinājumiem enerģētikas jomā – sākot no milzīga cenu pieauguma un beidzot ar neskaidrību par energoresursu pieejamību un cenu pieaugumu nākotnē. Lai diskutētu par īstermiņa un ilgtermiņa iespējām un risinājumiem enerģētikas jomā, LTRK Vidzemes reģiona nodaļa 12. aprīlī rīkoja biznesa dienas pasākumu “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā”, kurā eksperti un Vidzemes uzņēmēji diskutēja par pašreizējo situāciju Baltijas enerģētikas tirgū, nākotnes izaicinājumiem un to, kā tie ietekmēs uzņēmējdarbības vidi Latvijā.
Ar situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū iepazīstināja SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Lai arī Latvija saražo vairāk elektroenerģijas un atkarība no iepirktās elektrības ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, par priekšrocībām enerģētikas tirgū nevar runāt, jo Baltijas valstis ir saistītas vienā tīklā un situācija enerģētikas tirgū visas trīs valstis ietekmē ļoti līdzīgi. Latvija atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā un daļu elektrības ir nepieciešams iepirkt, šī iepirktā daļa arī ietekmē elektroenerģijas cenu. Baltija ir vienīgais Eiropas Savienības reģions, kas atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā, kā arī vienīgais reģions, kas elektroenerģiju lielos apjomos saņem no ārpuses. “Manuprāt, viens no Latvijas enerģētikas politikas veidotāju uzdevumiem ir attīstīt dialogu ar Lietuvu un Igauniju par sadarbību, kopīgām investīcijām un kopīgu enerģētikas drošības politikas veidošanu Baltijas reģionā,” uzsvēra Ā. Žīgurs.
Runājot par energoresursu cenām, SIA „RCG Lighthouse” valdes priekšsēdētājs Kaspars Osis komentē: “Šobrīd es neredzu iemeslu komersantiem spekulatīvi palielināt dabasgāzes un elektroenerģijas, cenas. Tirgū esošais cenu līmenis pie 200 eur par megavatstundu ir pārspīlēts. Tirgus cenām nevajadzētu būt virs 100 – 150 eiro megavatstundā.” Diskusijā par energoresursu cenu prognozēm, dalībnieki uzsver, ka ietekmi uz tām atstās gan laikapstākļi Baltijā un Skandināvijā, gan arī situācija ar gāzes iepirkuma un elektrības ražošanas izmaksām. Ir indikācijas, ka šogad atkal varētu tikt sasniegti cenu rekordi. Un ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.
SIA „AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš informēja par situāciju dabasgāzes tirgū un akcentēja iespējamo resursa pieejamības problēmu nākotnē. Attiecībā uz dabasgāzi bažas ir ne tikai par ievērojamo cenas pieaugumu, bet arī par to, vai šis energoresurss vispār būs pieejams nepieciešamajā daudzumā, lai pietiktu gan uzņēmējdarbības vajadzībām, gan mājsaimniecību patēriņam. Šis ir pēdējais brīdis parūpēties par energoefektivitāti un siltumapgādi, kā arī veidot dabasgāzes uzkrājumu Inčukalna dabasgāzes krātuvē. Aiziešana no Krievijas dabasgāzes tirgus nav tūlīt izpildāms uzdevums un, lai tas varētu notikt, nepieciešams atrisināt vēl virkni tehnisku lietu. Pilnīgi skaidrs, ka no dabasgāzes kā no energoresursa Latvijā nav iespējams atteikties, tāpēc svarīgi ir rast aizvietotāju Krievijas dabasgāzei.
Pasākuma dalībnieki diskutēja arī par enerģētikas resursu cenu pieaugumu īsā un vidējā termiņā, atjaunojamās enerģijas ražošanas iespējām un izaicinājumiem, valsts pieejamo atbalstu alternatīvās enerģijas attīstīšanai Latvijā un Krievijas energoresursu tirgus pamešanas problemātiku un iespējamiem risinājumiem. Diskusijā piedalījās arī Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, RTU pētnieks Gunārs Valdmanis, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite un LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Pasākumu vadīja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Vēl par tēmu:
Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro
Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālākSaeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...
Lasīt tālākVK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālāk