Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu uzsāk katastrofu pārvaldīšanas centru būvniecību Latvijā
2. jūnijā aizvadīts kapsulas iemūrēšanas pasākums jaunajā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Priekules depo, kurš pildīs katastrofu pārvaldības centra funkciju. Šis ir nozīmīgs solis VUGD infrastruktūras un iekšlietu nozarē strādājošo darba apstākļu uzlabošanā.
Pasākumā piedalījās iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, VUGD un Valsts policijas vadība, Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore un būvnieku pārstāvji.
Uzrunājot klātesošos, iekšlietu ministrs Kristaps Eklons akcentēja: “Kapsula, ko šodien iemūrējām pamatos pirmajam no kopumā plānotajiem astoņiem katastrofu pārvaldīšanas centriem, ir simbols mūsu turpmākās iekšējās drošības attīstībai. Tas ir īpaši nozīmīgi šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad visiem dienestiem ir jāstrādā vienoti un koordinēti, lai nodrošinātu Latvijas cilvēkiem drošību.”
Finanšu ministrs Jānis Reirs kapsulas iemūrēšanas pasākumā uzsvēra, ka VUGD depo projekti ir ilgi gaidīti un loloti: “No valsts līdzekļiem tiek finansēti 8 VUGD depo projekti, un vēl depo būvei gaidāmas arī investīcijas no Atveseļošanas fonda. Uzlabosies ne tikai ugunsdzēsēju darba apstākļi, bet arī tiks palielināts darba atalgojums iekšlietu nozarē – tuvākajos trīs gados atalgojumam tiks novirzīti vairāk nekā 20 miljoni eiro gadā.”
“Izceļoties ugunsgrēkam vai notiekot negadījumam, cilvēka dzīvībai nereti ir sekunžu cena. Ja ugunsdzēsēji glābēji uz notikumiem varēs doties no modernām un mūsdienīgām depo telpām, kur viss paredzēts pēc iespējas ātrākai izbraukšanai, tad mēs iegūstam šīs vērtīgās sekundes un glābjam dzīvības. Šis pasākums ir svarīgs ne tikai mums, ugunsdzēsējiem glābējiem, bet arī visai sabiedrībai, jo šodien tika sperts pirmais no astoņiem soļiem pretī stiprākai valsts iekšējai drošībai un drošākai sabiedrībai,” uzsver VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš.
“Šis nozarei tik būtiskais un vēsturiskais mirklis notiek īpaši sarežģītos apstākļos un tieši tādēļ, neskatoties uz materiālu piegāžu ķēžu traucējumiem un būvniecības sadārdzinājumu, jo nozīmīgāk ir turpināt un sekmīgi pabeigt visas plānotās katastrofu pārvaldības centru būvniecības ieceres,” norāda Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.
Jau informējām, ka Iekšlietu ministrijas padotībā esošā Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar A/S “UPB” izstrādājusi tipveida Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēku skiču projektus, uz kuru pamata SIA “ZENG” un SIA “RERE Būve” izstrādāja būvprojektus un šobrīd veic būvdarbus astoņās Latvijas pilsētās. Būvniecības procesa simboliskai atklāšanai tika izvēlēts Priekules jaunais depo, iemūrējot tā pamatos laika kapsulu ar vēstījumu nākotnes iedzīvotājiem. Minētajā depo ikdienā atradīsies ne tikai ugunsdzēsēji glābēji, bet arī Valsts policijas darbinieki (citviet arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests), tādējādi radot pirmos katastrofu pārvaldības centrus.
“Šo un pārējos depo mēs īstenojam saskaņā ar tipveida projektu. Tam ir savas priekšrocības, jo visos objektos ir līdzvērtīgi risinājumi. Turklāt mēs nebūvēsim tikai ēku, bet arī visu ar to saistīto infrastruktūru – savienojumus ar apkārtējām ielām, stāvvietas, ūdensapgādi, sadzīves notekūdeņu kanalizāciju, elektroapgādi, siltumapgādi un citus inženiertīklus,” norāda “RERE Grupa” valdes loceklis Edgars Vēveris.
Šo astoņu jauno depo būvniecība visā Latvijā izmaksās nedaudz vairāk nekā 11 miljoni eiro. Ņemot vērā šī brīža sadārdzinājumu būvniecības nozarē, papildus nepieciešami vēl aptuveni 3,5 miljoni eiro.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk