Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 16,9 %
2022. gada maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 16,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, mājokļa iekārtai.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 18,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+27,8 %), piena produktiem (+28,8 %), pienam (+31,2 %) un jogurtam (+20,8 %). Cenas pieauga maizei (+17,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+52,7 %), konditorejas izstrādājumiem (+13,5 %), makaronu izstrādājumiem (+38,8 %), rīsiem (+30,5 %) un brokastu pārslām (+10,4 %). Gada laikā cenas palielinājās mājputnu gaļai (+33,6 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,6 %), gaļas izstrādājumiem (+19,2 %), cūkgaļai (+7,9 %), liellopu gaļai (+17,4 %). Dārgāki bija kartupeļi (+60,3 %), svaigi dārzeņi (+7,3 %) un svaigi augļi (+7,2 %). Cenu kāpums bija kafijai (+16,5 %), saldējumam (+22,4 %), augu eļļai (+35,0 %), sviestam (+23,2 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+33,2 %), olām (+12,5 %), cukuram (+25,3 %), šokolādei (+11,3 %), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+15,8 %), ievārījumam un medum (+14,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+9,4 %), mērcēm un garšvielu piedevām (+18,3 %), sālim un garšvielām (+20,2 %). Sadārdzinājās arī saldētas zivis (+20,9 %), žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+18,0 %), olīveļļa (+12,7 %), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+14,7 %), margarīns (+20,1 %) un saldumi (+9,6 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 5,5 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 5,0 %, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 6,5 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 34,4 %.Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bija siltumenerģijai, elektroenerģijai, dabasgāzei un cietajam kurināmajam. Dārgāka bija atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īre, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.
Mājokļa iekārtas grupā cenas kāpa vidēji par 9,8 %, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem, kā arī traukiem.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 6,4 %. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 27,5 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 51,1 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 57,6 %, benzīns – par 44,9 %, bet auto gāze – par 29,1 %. Vidējais cenu līmenis pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, lietotām automašīnām, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 12,1 %. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tai skaitā sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi – par 10,9 %, ēdnīcu pakalpojumi – par 9,4 %, ātrās ēdināšanas pakalpojumi – par 9,6 %. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 12,7 %, ko ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem, apaviem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem un ziediem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 4,0 %
2022. gada maijā, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 4,0 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija mājputnu gaļai (+15,1 %). Dārgāka bija maize (+4,0 %), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi. Cenu kāpums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,9 %), sieram un biezpienam (+3,7 %), konditorejas izstrādājumiem (+3,8 %), miltiem un citiem graudaugiem (+6,7 %), olām (+7,3 %), gaļas izstrādājumiem (+5,3 %), kā arī skābajam krējumam (+4,0 %). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga šokolādei (+3,5 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+4,8 %). Dārgākas bija žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+7,1 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,7 %) un saldētas zivis (+6,2 %). Sadārdzinājās makaronu izstrādājumi (+2,7 %) un piens (+1,0 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-6,5 %) un svaigiem augļiem (-3,1 %). Akciju ietekmē lētāka bija kafija (-1,5 %).
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 15,9 %, kas ir lielākais kāpums grupā mēneša laikā pēdējos 28 gados. Laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, tika piemēroti maksas atvieglojumi saskaņā ar energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai. Beidzoties šiem maksas atvieglojumiem, no 1. maija elektroenerģijas maksā atkal tika iekļauta maksa par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm (OIK), kā rezultātā elektroenerģijas vidējais cenu līmenis pieauga par 59,7 %. Siltumenerģijai līdz šim atvieglojumu ietvaros bija noteikti cenu griesti, bet ņemot vērā atvieglojumu perioda beigas, siltumenerģija sadārdzinājās par 15,4 %. Kopš 1. maija vairs nebija spēkā arī maksas kompensācija dabasgāzei, kas iepriekš attiecās uz lietotājiem ar noteiktu patēriņa apjomu, līdz ar to dabasgāzes vidējais cenu līmenis pieauga par 26,3 %. Dārgāks bija cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, kā arī sašķidrinātā gāze balonos.
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 2,8 %. Mēneša laikā akciju noslēgumu ietekmē cenu kāpums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kā arī traukiem. Cenas palielinājās mājokļa mēbelēm, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 2,8 %. Degviela sadārdzinājās par 4,8 %, pieaugot dīzeļdegvielas cenām par 4,2 %, benzīna – par 6,2 % un auto gāzes – par 1,3 %. Cenas kāpa riepām, kā arī lietotām automašīnām. Lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.
Ar atpūtu un kultūru saistām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 1,2 %. Noslēdzoties akcijām dārgākas bija rotaļlietas, kā arī barība lolojumdzīvniekiem. Vidējais cenu līmenis palielinājās daiļliteratūras grāmatām, personālajiem datoriem un ziediem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,7 %. Viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 13,5 %, restorānu un kafejnīcu pakalpojumi – par 1,5 %, ēdnīcu pakalpojumi – par 2,8 %.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 2,3 %, ko ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem, alum, vīnam, tabakas izstrādājumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada maijā bija par 30,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 32,1 %, bet pakalpojumiem – par 23,8 %.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk