LTRK: Partiju programmās jāiekļauj uzdevumus, kas nodrošinātu eksporta un produktivitātes kāpināšanu
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar Latvijas lielāko darba devēju organizāciju Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) preses konferencē iepazīstināja ar kopīgi izstrādātajām rekomendācijām politisko partiju ekonomikas programmām, lai līdz 2026. gadam sasniegtu stratēģisko mērķi – eksports ir 70% no IKP un produktivitātes pieaugums nodrošina IKP pret strādājošo palielināšanos par 4% gadā.
20. jūlijā LTRK un LDDK prezentēja rekomendācijas partiju ekonomikas programmām, lai nākamā valdība spētu radīt priekšnoteikumus Latvijai kā piesaistes un izaugsmes platformai zinošiem un izaugsmes iespējas alkstošiem cilvēkiem, kā arī eksportējošiem un produktīviem uzņēmumiem, tādā veidā sasniedzot stratēģisko mērķi – līdz 2026. gadam kāpināt eksportu, lai tas veidotu vismaz 70% no IKP un produktivitātes pieaugums veicinātu IKP pret strādājošo palielināšanos par 4% gadā.
Politisko partiju ekonomikas programmām tiek piedāvātas rekomendācijas 7 virzienos ar 26 uzdevumiem dažādās uzņēmējdarbībai un ekonomikas izaugsmei nozīmīgās sfērās. Katram uzdevumam ir sasniedzams un izmērāms rezultāts. Enerģētikas jomā nepieciešams nodrošināt drošību un energoresursu cenu konkurētspēju, kā arī veicināt atjaunojamo energoresursu ražošanu un sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras attīstību. Nodokļu jomā prioritātes ir darbaspēka nodokļu konkurētspēja, viegli administrējami nodokļi sīkuzņēmējiem un pašvaldības motivējoša nodokļu politika. Tāpat nepieciešams novērst ēnu ekonomiku stimulējošos cēloņus, lai tās rādītāji nepārsniegtu 19% no IKP. Inovāciju veicināšanai nepieciešams izstrādāt efektīvu inovāciju sistēmu, iekļaujot zinātnes un uzņēmēju sadarbību veicinošus instrumentus. Cilvēkkapitāla attīstīšanai neiztikt bez izmaiņām izglītības jomā, motivējot skolēnus apgūt STEM priekšmetus, nodrošinot darba vidē balstītas mācības profesionālajā izglītībā un ieviešot Junior Achievement Latvia ekonomikas programmu skolās. Darbaspēka pieejamības problēmu risināšanai nepieciešama darbaspēka mobilitātes nodrošināšana, plašāka darbspējīgo cilvēku iesaiste darba tirgū, kā arī darbaspēka piesaiste no ārvalstīm. Arī valsts pārvaldes procesos vajadzīgi uzlabojumi publisko investīciju efektivitātei, Eiropas Savienības fondu efektīvai apguvei un godīgas konkurences veicināšanai. Tāpat svarīga ir sadarbība ar NVO, gan organizējot regulāras tikšanās, gan kopīgi izvērtējot ekonomikas un finanšu ministru kandidātus.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis stāsta: “LTRK ieskatā Latvijai vajadzētu būt valstij, kurā rodas un pulcējas talanti, kas labvēlīgos apstākļos var radīt ekonomikas attīstību un labklājības veicināšanu. Mūsu rekomendācijas partijām ietver tos uzdevumus, kas būtu jāpaveic, lai Latvijā šos apstākļus radītu. Īstenojot atbilstošu politiku un pieņemot pareizus lēmumus, iespējams nodrošināt strauju mūsu valsts ekonomikas augšupeju, lai līdz 2030. gadam mēs varētu tuvoties attīstīto valstu labklājības līmenim.”
“Mēs vēlamies, lai ar mums ne tikai sarunājas, bet arī ieklausās. Mūsu pārliecība ir, ka bez sadarbības starp valsts pārvaldi un uzņēmējiem mēs nesasniegsim ambiciozus mērķus. Mēs nevēlamies pieļaut situāciju, ka politisko partiju ekonomiskās programmas tiek sāktas kritizēt nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Tāpēc šīs rekomendācijas palīdz politiskajām partijām sagatavot tādas ekonomiskās programmas, kas jau tagad ir balstītas uzņēmēju un darba devēju viedoklī, pozīcijā un datos,” uzsver LDDK prezidents Andris Bite.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk