• Tweet

Dienu pirms valdības lēmuma, ko tālāk darīt ar bankrota priekšā esošo Latvijas lidsabiedrību “airBaltic”, Kijevas lidostā satikās lidsabiedrības vadītājs Bertolts Fliks un ekspremjers Andris Šķēle, kā arī otra privātā akcionāra, Krievijas miljonāra Vladimira Antonova pārstāvji, ceturtdien raksta žurnāls “Ir”.

“Ir” rīcībā esošā informācija liecina, ka Šķēle uz tikšanos ar Fliku bija ieradies kopā ar savu labo roku, finansistu Hariju Krongornu, abiem uz Ukrainu aizlidojot un atgriežoties tai pašā dienā. Ar šo pašu reisu atgriezās arī “Latvijas krājbankas” un “Snoras” pārstāvji, ticamākais, valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, kas pārstāv lidsabiedrību kreditējušo banku sarunās ar valdību, un Andrejs Surmačs, kurš vada “Snoras” filiāli Latvijā.

„Nu, viņš tur bija,” žurnālam “Ir” par tikšanās nolūku ar Fliku atbildējis Šķēle, apgalvojot, ka tā nebija iepriekš organizēta. „Es braucu ar biznesa klases biļeti, kuru, atšķirībā no dažiem citiem, pats apmaksāju un par pilnu cenu…Ja man kāds jautā viedokli par biznesu, vai tas ir Bertolts Fliks vai kāds cits, es to labprāt izsaku,” teica Šķēle.

Šķēlem neesot nekādas slēptas finansiālas intereses “airBaltic”. Zalāns un Surmačs uz “Ir” e-pastiem neatbildēja.

Žurnāls norāda, ka šī ir otrā reize, kad sasitībā ar “airBaltic” uzpeld Šķēles vārds. Premjera kādreizējais padomnieks ekonomikas jautājumos Gints Freimanis apliecinājis, ka vasaras sākumā pie premjera Valda Dombrovska ieradušies Ukrainas “Privatbank” akcionāri Igors Kolomoļskis un Genādijs Bogoļubovs, kurus kā ukraiņu investorus, kas interesējas par investīcijām Latvijā, pie premjera atvedis uzņēmējs, Valda Zatlera kādreizējais padomnieks Vasīlijs Meļņiks. Sarunai ritot, abi kungi ieminējušies, ka viņus interesē arī aviācija, ir daļas Ukrainas aviokompānijā “Aeroswift” un vēl dažās, un „viņi ved sarunas par “airBaltic””. Kad Dombrovskis pavaicājis, ar ko tad viņi runā, atbilde bijusi: „Ar Andri Šķēli.” Sarunas saturu žurnālam apliecināja arī Dombrovskis.

“Ir” izdevās sazināties arī ar Vasīliju Meļņiku, taču viņa atstāsts ir izvairīgāks. Ar abiem Ukrainas biznesmeņiem esot devies pie premjera kā Lietišķās padomes vadītājs. Tā kā abi esot Latvijas “Privatbank” pamatkapitāla palelināšanā ieguldījuši vairāk nekā 100 miljonus latu, esot uzskatījis par vajadzīgu viņus savest ar valsts augstākajām amatpersonām, lai runātu par iespējamām nākotnes investīcijām. Tikušies ar premjeru, Latvijas banku, FKTK, laiks neesot atradies ekonomikas ministram. Abiem pieder ne tikai vairākas aviokompānijas Ukrainā un ārpus tās, derīgo izrakteņu atradnes, naftas rūpnīcas. “Viņi kaut ko minēja sarunā, ka viņi sadarbojas ar “airBaltic” un privatizācijas gadījumā viņiem būtu interese atpirkt akcijas. Varbūt es arī kaut ko nedzirdēju, bet es neatceros, ka būtu saukti kaut kādi uzvārdi. Neko tādu es neatceros,” teica Meļņiks.

Šķēle “Ir” paziņojis, ka vienu no uzvārdiem atpazīstot, bet viņš nedarbojoties kā starpnieks “airBaltic” daļu pārdošanā. “Beidziet būvēt tās teorijas,” viņš sacīja “Ir”.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ceturtdien intervijā LTV raidījumā “Labrīt, Latvija!” teica, ka neesot informēts par Flika un Šķēles tikšanos. “Precīzi man šādas informācijas nav… Kas attiecas uz Flika saistību ar Šķēli, tad redzams, ka daudzos no BAS meitasuzņēmumiem parādās ar Šķēli vai Tautas partiju saistītas amatpersonas,” piebilda Dombrovskis.

Jau vēstīts, ka valdība 23.augustā nolēma, ka Latvijas valsts piedalīsies “airBaltic” glābšanā, taču ar vairākiem nosacījumiem – nomainīt “airBaltic” vadību, veikt izmaiņas statūtos un akcionāru sadarbības līgumā, lai valstij būtu lielāka ietekme, kā arī lidostai “Rīga” jābūt kā bāzes lidostai. Divu nedēļu laikā piesaistītajam konsultantam – ieguldījumu brokeru kompānijai “Prudentia” – jāsniedz valdībai vērtējums par labāko risinājumu tam, kā tālāk rīkoties. Pašlaik kā reālākie tiek vērtēti divi scenāriji – valsts atpērk “Baltijas aviācijas sistēmām” (BAS) piederošās “airBaltic” akcijas vai arī piedalās pamatkapitāla palielināšanā.

Ziņots arī, ka “airBaltic” padome informējusi Satiksmes ministriju (SM), ka kompānijas valde rosina “airBaltic” pamatkapitālu palielināt par 63,7 miljoniem latu, tostarp 30 miljoni no tiem būtu jau “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” un mazākuma akcionāra BAS īpašumā esošo obligāciju konvertācija. Pārējā daļa būtu samaksa naudā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību.

Kompānija “airBaltic” veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā. “airBaltic” neauditētie zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu pretēji peļņai 2009.gadā.

“airBaltic” dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai “Taurus Asset Management Fund Limited”.

Avots: nra.lv