Augustā inflācija sasniedza 21,5%
Šīgada augustā patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Savukārt gada griezumā vidējais cenu līmenis bija par 21,5% augstāks. Preču cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, augustā pieauga par 26,1%, ko lielā mērā ietekmēja pārtikas, degvielas, gāzes, siltumenerģijas, kā arī elektroenerģijas cenu kāpums. Pakalpojumu cenas arī turpināja palielināties un gada griezumā bija par 9,1% augstākas. Pakalpojumu cenu kāpumu visbūtiskāk ietekmēja veselības aprūpes, ēdināšanas un viesnīcu, atpūtas un kultūras, kā arī personīgās aprūpes pakalpojumu cenu pieaugums.
Lai arī fiksētā gada inflācija (21,5%) augustā ir līdzvērtīga inflācijai jūlijā, tomēr tas neliecina par patēriņa cenu pieguma bremzēšanos vai par cenu līmeņa augstākā punkta sasniegšanu šogad. Ņemot vērā elektroenerģijas tarifu palielinājumu šā gada septembrī un gaidāmo siltumenerģijas tarifu palielinājumu tuvākajos mēnešos vairākās pašvaldībās, tostarp Rīgā, paredzams, ka turpmākajos mēnešos patēriņa cenu kāpums atkal paātrināsies. Patēriņa cenu pieauguma bremzēšanos varētu sagaidīt tikai šā gada pašā nogalē.
Latvija nav unikāla, jo ziņas par augsto inflāciju nāk arī no citiem pasaules reģioniem – ASV, Argentīnas, Apvienotās Karalistes, Turcijas. Rekordaugsta inflācija ir fiksēta arī eirozonā. Atbilstoši ātrajam novērtējumam, patēriņa cenas šā gada augustā eirozonā pieauga par 9,1% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo mēnesi, kas bija par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā jūlijā. Vidējā inflācija kopš eirozonas nodibināšanas jeb 1999. gada līdz 2021. gadam veidoja 1,7%. Līdz ar to pašreizējā augstā inflācija tiek uztverta ļoti sāpīgi. Eirozonā cenu stabilitāte tiek definēta kā 2% inflācija vidējā termiņā. Tādējādi inflācijas kontekstā arvien aktuālāks kļūst jautājums par stingrāku monetāro politiku. Visticamāk, ka rudenī redzēsim Eiropas Centrālās bankas procentlikmju paaugstināšanu. Atbilstoši aktuālākajiem patērētāju aptaujas rezultātiem inflācijas gaidas eirozonā kopumā saglabājas augstā līmenī, lai arī pēdējos mēnešos nedaudz samazinājās, savukārt Latvijā – atkal palielinājās.
Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā šā gada augustā nodrošināja arī ar mājokļa apsaimniekošanu saistīto pakalpojumu un preču sadārdzinājums par 86,1%, ko ietekmēja elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas, cietā kurināmā cenu kāpums. Tādējādi šo preču grupas cenu kāpums izskaidro 7,9 procentpunktus jeb vairāk nekā trešdaļu no fiksētās inflācijas augustā. Pēc gāzes tarifu pārskatīšanas no 1. jūlija gāzes cena kļuva par 108% dārgāka nekā pērnā gada atbilstošajā mēnesī. Ņemot vērā, ka būtiski palielinājies malkas un granulu pieprasījums, cietā kurināmā cenas arī strauji pieauga šā gada augustā jeb par 106%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Elektroenerģija gada griezumā sadārdzinājās par 104%. Ņemot vērā, ka septembrī palielinājās elektroenerģijas tarifi, tad septembrī elektroenerģijas cenu kāpums visticamāk būs vēl straujāks. Siltumenerģija bija dārgāka par 60%, ko lielā mērā ietekmēja dārgāka dabasgāzes cena. Ņemot vērā, ka tuvojas apkures sezona, vairākas pašvaldības plāno palielināt siltumenerģijas tarifu, līdz ar to arī siltumenerģijas cena turpmākajos mēnešos vēl palielināsies. Kopumā jāsecina, ka ar mājokļa apsaimniekošanu saistīto energoresursu (gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas, cietā kurināmā) cena dubultojās salīdzinājumā ar pērnā gada augustu. Tās ir vidējās vērtības, tātad atsevišķām mājsaimniecībām vidējais rēķins pieauga pat vairāk nekā divas reizes, atkarībā no tarifa un patēriņa.
Būtisku devumu inflācijā noteica arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums par 25,7% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo mēnesi, izskaidrojot 6,6 procentpunktus no fiksētās inflācijas. Pārtikas preču cenu kāpums ir visaptverošs, jo cenas palielinājās visai pārtikai. Salīdzinājumā ar pērnā gada augustu gaļa kļuva par 18% dārgāka, maize par 30%, piena produkti par 35%, eļļa par 37% dārgāka. Savukārt, cukurs un bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājās attiecīgi par 29% un 23%.
Atbilstoši ANO Lauksaimniecības un pārtikas organizācijas datiem, neapstrādātās pārtikas cenu indekss samazinās piekto mēnesi pēc kārtas. Šā gada augustā tas samazinājās vēl par 1,9%, salīdzinot par jūliju. Tomēr neapstrādātās pārtikas cenu indekss joprojām ir ļoti augstā līmenī un vēl ilgu laiku tāds saglabāsies. Tas ir saistīts ar augstām gāzes cenām, kas būtiski sadārdzināja minerālmēslu ražošanu. Papildus tam sausums Eiropā un nelabvēlīgie laika apstākli Latīņamerikā, kā arī karš Ukrainā negatīvi ietekmēs pārtikas produktu piedāvājumu, kas uzturēs augstu cenu.
Vēl par tēmu:
Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro
Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālākSaeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...
Lasīt tālākVK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālāk