Kariņš mēģinās apturēt pedagogu streiku – premjers tiksies ar LIZDA
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš otrdien, 13. septembrī, tiksies ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas rast risinājumus jautājumā par pedagogu atalgojumu un darba slodzi.
Tikšanās piedalīsies arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, finanšu ministrs Jānis Reirs un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Tāpat valdība otrdien iepazīsies ar izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces ziņojumu par sarunu statusu ar LIZDA.
Kā zināms, tad sākot ar 2022. gada 30. augustu līdz 7. septembrim, pamatojoties uz Darba strīdu likuma 15 .pantu, notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Izglītības un zinātnes ministrijas darba strīda izlīgšanas komisijas par arodbiedrības izvirzītajām prasībām attiecībā uz pedagogu darba algas grafiku un slodzes sabalansēšanu. Diemžēl, nekāds konkrēts rezultāts vai kompromisi izlīgšanas komisijā netika panākts, tostarp tādēļ, ka IZM norādīja uz mandāta trūkumu Saeimas vēlēšanu gadā lemt par jautājumiem, kas atstāj fiskālu ietekmi uz nākamā gada budžetu. Ņemot vērā pašas IZM atzīto nespēju patstāvīgi risināt papildus budžeta līdzekļus prasošus jautājumus, LIZDA nosūtījusi rakstisku aicinājumu nākamās nedēļas laikā kopīgi tikties ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei un LIZDA pārstāvjiem, lai konstruktīvi pārrunātu iespējamos kompromisus, kas novērstu izglītības un zinātnes nozarē strādājošo darbinieku streiku.
Jāpiebilst, ka, ja līdz š.g. 19. septembrim netiks panākti kompromisi par LIZDA prasību izpildi, pamatojoties uz Streiku likuma 11. panta otro daļu un Darba strīdu likuma 15. panta piekto daļu, tiks organizēts izglītības un zinātnes nozares darbinieku beztermiņa streiks paar sekojošām prasībām:
1) Izglītības likuma 53. panta trešās daļas izpilde, kas nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā. Pedagogu darba samaksas grafiks jāizstrādā saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. -2027. gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem un jāapstiprina nākamo piecu gadu periodam sākot no 2023. gada (prasību izklāsts vēstules 1. pielikumā);
2) darba slodzes sabalansēšana visiem pedagogiem no 2023. gada (prasību izklāsts vēstules 2. pielikumā).
Tāpat LIZDA atgādina, ka šī brīža Izglītības likuma spēkā esošā redakcija attiecībā par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku nav jauna iniciatīva un prasība. Jau 1998. gada apstiprinātais Izglītības likums paredzēja pedagogu zemākās darba algas noteikšanas principus. LIZDA aicina valdības pārstāvjus būt atbildīgiem par spēkā esošo normatīvo aktu izpildi un uzņemties atbildību par likuma normu pēctecību, 2023. gada budžeta un vidējā termiņa budžeta projektā paredzot finansējumu nākamajam pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikam.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Cilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālāk