Saeima galīgajā lasījumā pieņem “Rail Baltica” likumu
Lai nodrošinātu Eiropas standarta platuma ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras un ar tās būvniecību saistīto būvju izbūvi un novērstu šķēršļus, kas ietekmē tās savlaicīgu pabeigšanu atbilstoši noteiktajam finansējumam, Saeima ceturtdien, 20. oktobrī, trešajā lasījumā pieņēma “Rail Baltica” likumu.
“”Rail Baltica” projekts ir ģeopolitiski svarīgs nacionālo interešu objekts. Tas ir būtisks transporta loģistikas un infrastruktūras risinājums, lai savienotu Baltijas valstis ar pārējām Eiropas Savienības valstīm,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka projekta īstenošanu paredzētajā laikā kavē gan valsts un pašvaldību institūciju, gan ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju pieprasītajos tehniskajos un īpašajos noteikumos noteiktās prasības.
Likums noteic, ka projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums projekta īstenošanas ietvaros neizriet no normatīvajiem aktiem un kas neatbilst projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības nosacījumiem. Regulējums neattiecas uz Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.
Tāpat paredzēts saglabāt “Rail Baltica” projekta īstenošanas teritorijā esošus valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļus vai to daļas. Ja kultūras pieminekļa pilnīga vai daļēja saglabāšana esošajā vietā nebūs iespējama un tas atbildīs noteiktiem kritērijiem, Ministru kabinets izslēgs to no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izdos nosacījumus attiecīgā kultūras pieminekļa izpētei, fiksācijai, pārvietošanai vai tā vērtīgāko daļu vai fragmentu demontāžai un saglabāšanai.
Ar “Rail Baltica” un ar tā būvniecību saistīto būvju teritorijā atļauts nocirst aizsargājamu koku, ja nav alternatīvu risinājumu. Šādā gadījumā ir jāsaņem arborista pozitīvs atzinums un Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.
Noteikts, ka ar projekta realizāciju saistīto būvdarbu maksimālais veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi gadi. Ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un tās būvniecību saistīto būvju projektēšanai sagatavotā topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir četri gadi no reģistrācijas datuma vietējās pašvaldības datubāzē.
Projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru prasības un normatīvajos aktos noteiktos gadījumos tiesu izpildītājs neturpina atsavināšanu, nodos Satiksmes ministrijai. Ministrijai paredzēta arī iespēja izmantot uz valsts vārda ierakstītu neapbūvētu rezerves fonda zemi atlīdzības kompensācijai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu.
Vēl par tēmu:
Ēģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...
Lasīt tālākNoskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi
Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...
Lasīt tālākFebruārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākPVD ir atļāvis PKS “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņēmis lēmumu atļaut piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā. Atgādinām, ka PVD pagājušās nedēļas...
Lasīt tālākPētījums: Baltijas valstīs pieprasījums pēc IKT speciālistiem turpina pieaugt
Neraugoties uz to, ka pēdējos gados tādas starptautiskas kompānijas kā “Google”, “Meta” un “Amazon” paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanos, Latviju un Baltijas valstis...
Lasīt tālākSieviešu pārstāvība Latvijas uzņēmumos virs ES vidējā rādītāja
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju...
Lasīt tālākPamatojoties uz SPKC sniegto informāciju, PVD daļēji aptur PKS “Straupe” darbību
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbību, jo no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtā...
Lasīt tālākPopularitāti atgūst divu dienu ceļojumi nedēļas nogalēs pa Baltijas valstīm
Divu dienu ceļojumi nedēļās nogalēs atkal ieinteresējuši tos, kuri vēlas apskatīt neredzētas vietas tepat Baltijas valstīs, kā arī pašreizējos ekonomiskajos apstākļos daudziem būtiski...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk