Karpālā kanāla sindroma ārstēšana
Karpālā kanāla sindroms ir izplatīta neiroloģiska patoloģija, kas rodas vidējā nerva saspiešanas rezultātā vietā, kur tas iziet cauri karpālā kanāla kanālam. Īpaši bieži tas notiek sievietēm vecumā no 30 līdz 50 gadiem.
Slimību raksturo sāpes plaukstas locītavā un rokā, tirpšana, dedzinoša sajūta vai nejutīgums. Patoloģijai attīstoties, šiem simptomiem pievienojas īkšķa vājums un tā funkciju pārkāpums. Ja karpālā kanāla sindroms netiek savlaicīgi ārstēts , pacients saskaras ar rokas vājumu un nespēju noturēt priekšmetus.
Karpālā kanāla sindroma cēloņi
Karpālā kanāla sindroms rodas ilgstoša un regulāra karpālā kanāla vidējā nerva bojājuma rezultātā . Visbiežāk sastopamie saspiešanas cēloņi ir:
- traumas;
- cīpslu un locītavu iekaisuma slimības;
- vietējās neoplazmas;
- iedzimtas anomālijas karpālā kanāla struktūrā;
- amiloidoze;
- cukura diabēts;
- akromegālija;
- pārmērīgs stress uz plaukstas locītavām.
Atsevišķi ir vērts pievērst uzmanību riska faktoriem, kas palielina slimības attīstības iespējamību:
- B6 vitamīna deficīts;
- aptaukošanās;
- vairogdziedzera hipofunkcija;
- grūtniecība, menopauze, pēcmenopauzes periods;
- medikamentu lietošana krūts vēža ārstēšanai;
- darbs ar svariem, statiskā slodze.
Kā ārstēt karpālā kanāla sindromu?
Pirmā slimības terapijas stadija ir šķelšanās . Lai nodrošinātu plaukstas nekustīgumu fizioloģiskā stāvoklī, tiek izmantotas vieglas šinas. Tie samazina stresu uz karpālā kanāla un spiedienu uz nervu, kā rezultātā ievērojami samazinās simptomi. Papildus splintingiem tiek noteikti vāji pretsāpju līdzekļi.
Primārās slimības klātbūtnē, kas izraisīja karpālā kanāla sindromu, obligāti jānosaka tās adekvāta terapija vai korekcija. Ja šie pasākumi ir neefektīvi, tiek nozīmēta anestēzijas līdzekļu un glikokortikosteroīdu ievadīšana karpālā kanālā.
Kad nepieciešama operācija?
Ķirurģiskā dekompresija ir indicēta gadījumos, kad visas iepriekš minētās ārstēšanas metodes nav devušas rezultātus. Karpālā kanāla operācija nepieciešama arī ar biežiem recidīviem, noturīgu HYPERLINK “https://www.mikrokirurgija.lv/pakalpojumi/rokas-kirurgija/karpala-kanala-sindroms/” gaitu , pastiprinātu rokas vājumu un pēc tam hipotrofiju .
Operācija ilgst vidēji apmēram 30 minūtes. Atkarībā no klīniskās situācijas un pacienta individuālajām īpašībām to veic vietējā vai vispārējā anestēzijā.
Pēcoperācijas periods ilgst līdz divām nedēļām, kuru laikā pacients tiek novērots ambulatori. Viņam tiek nozīmēta regulāra pārsiešana un ergoterapija .
Vēl par tēmu:
Veselības aprūpe krīzes priekšvakarā: LĀB aicina rīkoties
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vērsusies pie Ministru prezidentes, finanču ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu
Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu, kurā vērtēta ārsta rīcība. Komisijai vajadzēja vērtēt konkrētā jautājuma nozīmīgumu...
Lasīt tālākPacientu biedrība: Ungārijas iecere izstrādāt plānu sirds slimību mazināšanai Eiropā – iespēja Latvijai, kas jāprot izmantot
Ungārija kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts 2024. gadā ir izvirzījusi cīņu ar sirds un asinsvadu slimībām (SAS) par savu galveno prioritāti un uzņēmusies vērienīgu iniciatīvu...
Lasīt tālākSPKC aicina iedzīvotājus vakcinēties pret sezonālo gripu un Covid-19
Sākoties rudenim un mainoties laikapstākļiem, dažādu vīrusu izraisītas slimības sastopamas arvien biežāk, tāpēc tieši šajā laikā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina...
Lasīt tālākLVSADA aicinās iekļaut valsts budžetā 153,27 miljonus eiro, lai nepieļautu valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos
Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) ierosinājuma sociālie partneri un Veselības ministrija 9. oktobrī kopīgi nolēma aicināt Ministru kabinetu iekļaut...
Lasīt tālākBērnu onkoloģijas attīstībā ieguldīs deviņus miljonus eiro
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) 125 gadu jubilejas konferencē svinīgi atklāta Šveices-Latvijas sadarbības programma “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”. Ieguldot...
Lasīt tālākPiektdaļa iedzīvotāju nezina par valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem
Kaut gan regulāra vēža skrīninga veikšana ļauj vēzi atklāt agrīni un bieži veiksmīgi ārstēt, un Latvijā aug skrīningu apmeklētāju skaits, teju piektā daļa jeb 19% aptaujāto nezina,...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti uzlabojas, tomēr mazinājusies pašu cilvēku ar invaliditāti vēlme cīnīties par savām tiesībām
Sabiedrības attieksme un izpratne par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ir uzlabojusies – to apstiprina divi šogad tiesībsarga uzdevumā veiktie pētījumi. Tomēr viens no tiem iezīmē...
Lasīt tālākVK: Paliatīvo aprūpi Latvijā neorganizē atbilstoši pacientu vajadzībām
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka paliatīvā aprūpe Latvijā nav pilnvērtīga veselības aprūpes sastāvdaļa, jo nemaz nav radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvās aprūpes sistēmu...
Lasīt tālākAbu Meri sasauc Imunizācijas valsts padomi: nevaram atļauties šādi zaudēt bērnus
Veselības ministrs Hosams Abu Meri šonedēļ ir sasaucis Imunizācijas valsts padomi, lai ar ekspertiem pārrunātu aktuālo satraucošo situāciju un priekšlikumus vakcinācijas un imunizācijas...
Lasīt tālāk