Iedzīvotāju pašnovērtējums par savu veselību un dzīvesveidu pasliktinās
Lai gan vairums jeb 63 % Latvijas iedzīvotāju savu dzīvesveidu novērtē kā veselīgu, joprojām katrs trešais jeb 35 % iedzīvotāju atzīst, ka viņu dzīvesveids nav veselīgs, liecina Mana Aptieka & Apotheka jaunākais Veselības indeksa pētījums. Lielākā daļa jeb 57 % iedzīvotāju savu veselību novērtē kā labu, tomēr šo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar pērnā gada pētījuma rezultātiem, ir būtiski – par 12 % samazinājies, kas norāda uz negatīvu tendenci. Būtiski sliktāk savu veselību iedzīvotāji vērtē pēc 45 gadu vecuma. Joprojām iedzīvotāji nepietiekamu uzmanību velta preventīvai veselības aprūpei.
Veselīga dzīvesveida ievērošana un arī regulāras preventīvas rūpes par savu veselību ir svarīgi priekšnoteikumi veselības saglabāšanai, kā arī savlaicīgai dažādu saslimšanas risku faktoru identificēšanai. Lai gan Mana Aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka 71 % iedzīvotāju norāda, ka preventīvi rūpējas par savu veselību, diemžēl tikai 15 % iedzīvotāju to dara regulāri.
“Preventīvi rūpēties par savu veselību nozīmē ne tikai ievērot veselīgu dzīvesveidu, tai skaitā veikt regulāras fiziskās aktivitātes – ne tikai zemas fiziskās slodzes, bet arī augstas aerobās slodzes fiziskās aktivitātes, censties uzņemt veselīgu un sabalansētu uzturu, ievērot kvalitatīvu un regulāru miegu, bet arī regulāri veikt profilaktiskos pasākumus, tai skaitā izmeklējumus un savlaicīgi noteikt riska faktorus pirms slimības rašanās. Diemžēl iedzīvotāju izpratne par to, ko nozīmē preventīvas rūpes par savu veselību, nav pietiekama – tikai 39 % iedzīvotāju preventīvas rūpes par veselību saista arī ar savlaicīgu riska faktoru noteikšanu pirms slimības rašanās un nepieciešamo pasākumu veikšanu saslimšanas risku mazināšanai. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Veselības indeksa pētījuma rezultātiem joprojām salīdzinoši ļoti maz – tikai katrs septītais iedzīvotājs regulāri preventīvi rūpējas par savu veselību, tam jāpievērš lielāka uzmanība, turpinot izglītot sabiedrību par preventīvo pasākumu nozīmi saslimstības risku mazināšanā,” norāda Māris Lūks, aptieku tīkla “Apotheka” izpilddirektors.
Preventīvi par veselību vairāk rūpējas sievietes un gados vecāki cilvēki
Mana Aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati rāda, ka sievietes vairāk preventīvi rūpējas par savu veselību. Kopumā 78 % pētījumā aptaujāto sieviešu norādīja, ka preventīvi rūpējas par savu veselību. Turpretī no visiem aptaujātajiem vīriešiem pozitīvas atbildes šajā jautājumā kopumā sniedza 64 % vīriešu, kas ir par 13 % mazāk salīdzinājumā ar sieviešu sniegtajām atbildēm.
Pašnovērtējums par savu veselību pasliktinās pēc 45 gadu vecuma
Satraukumu raisa iedzīvotāju sniegtais pašnovērtējums par savu veselību. Ja 2021. gada Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma rezultāti rādīja, ka savu veselību kā labu vai drīzāk labu novērtē 69 % respondentu, tad šogad šādu vērtējumu sniegušo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 12 %, un tikai 57 % iedzīvotāju atzīst, ka viņu veselība ir laba vai drīzāk laba. Attiecībā uz savas veselības pašnovērtējumu šī gada rezultāts ir viszemākais vērtējums kopš šī jautājuma iekļaušanas Veselības indeksa pētījumā.
Likumsakarīgi, ka veselības pašvērtējums korelē ar iedzīvotāju vecumu, proti, pieaugot vecumam, veselības pašnovērtējums pasliktinās. Vecuma grupā 18-24 gadi deviņi no desmit respondentiem piekrīt apgalvojumam “Man ir laba veselība”, vecuma grupā 35-44 gadi šim apgalvojumam piekrīt divas trešdaļas respondentu, savukārt vecuma grupā 55-75 gadi – mazāk nekā viena trešdaļa respondentu. Savu veselību būtiski sliktāk iedzīvotāji sāk vērtēt pēc 45 gadu vecuma.
Joprojām sievietes savu dzīvesveidu vērtē pozitīvāk
Salīdzinājumā ar 2021. gadā veiktā pētījuma rezultātiem šogad iedzīvotāji savu dzīvesveidu novērtējuši nedaudz sliktāk, proti, par kopumā veselīgu to atzīst 63 % iedzīvotāju, kas ir par 2 % mazāk nekā pērn. Jāatzīmē, ka savos vērtējumos Latvijas iedzīvotāji ir diezgan kritiski, jo par ļoti veselīgu savu dzīvesveidu šogad atzina vien 2 % aptaujāto respondentu, par veselīgu – 20 % un par drīzāk veselīgu – 41 %. Līdzīgi kā pērn, arī šogad sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem savu dzīvesveidu biežāk vērtē kā veselīgu: 67 % sieviešu uzskata, ka viņām ir ļoti veselīgs, veselīgs vai drīzāk veselīgs dzīvesveids, tikmēr šādi domājošo vīriešu skaits sasniedz 60 %.
“Šī gada pētījuma dati iezīmē arī kādu pozitīvu tendenci. Pērnā gada pētījuma dati rādīja, ka 49 % iedzīvotāju, kuri paši atzina, ka viņiem ir neveselīgs dzīvesveids, tomēr savu veselību novērtēja kā labu. Šī gada pētījuma rezultāti jau rāda, ka tikai 29 % iedzīvotāju, kuri savu dzīvesveidu novērtējuši kā neveselīgu, uzskata, ka viņiem ir laba veselība. Šie dati, iespējams, norāda uz to, ka cilvēki apzinās, ka dzīvesveids ietekmē arī cilvēka veselību. Iespējams, ka arī Covid-19 pandēmija lika šo aspektu pārdomāt un vairāk izprast veselīga dzīvesveida nozīmi”, piebilst Māris Lūks, aptieku tīkla “Apotheka” izpilddirektors.
Vēl par tēmu:
Veselības aprūpe krīzes priekšvakarā: LĀB aicina rīkoties
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vērsusies pie Ministru prezidentes, finanču ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu
Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu, kurā vērtēta ārsta rīcība. Komisijai vajadzēja vērtēt konkrētā jautājuma nozīmīgumu...
Lasīt tālākPacientu biedrība: Ungārijas iecere izstrādāt plānu sirds slimību mazināšanai Eiropā – iespēja Latvijai, kas jāprot izmantot
Ungārija kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts 2024. gadā ir izvirzījusi cīņu ar sirds un asinsvadu slimībām (SAS) par savu galveno prioritāti un uzņēmusies vērienīgu iniciatīvu...
Lasīt tālākSPKC aicina iedzīvotājus vakcinēties pret sezonālo gripu un Covid-19
Sākoties rudenim un mainoties laikapstākļiem, dažādu vīrusu izraisītas slimības sastopamas arvien biežāk, tāpēc tieši šajā laikā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina...
Lasīt tālākLVSADA aicinās iekļaut valsts budžetā 153,27 miljonus eiro, lai nepieļautu valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos
Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) ierosinājuma sociālie partneri un Veselības ministrija 9. oktobrī kopīgi nolēma aicināt Ministru kabinetu iekļaut...
Lasīt tālākBērnu onkoloģijas attīstībā ieguldīs deviņus miljonus eiro
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) 125 gadu jubilejas konferencē svinīgi atklāta Šveices-Latvijas sadarbības programma “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”. Ieguldot...
Lasīt tālākPiektdaļa iedzīvotāju nezina par valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem
Kaut gan regulāra vēža skrīninga veikšana ļauj vēzi atklāt agrīni un bieži veiksmīgi ārstēt, un Latvijā aug skrīningu apmeklētāju skaits, teju piektā daļa jeb 19% aptaujāto nezina,...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti uzlabojas, tomēr mazinājusies pašu cilvēku ar invaliditāti vēlme cīnīties par savām tiesībām
Sabiedrības attieksme un izpratne par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ir uzlabojusies – to apstiprina divi šogad tiesībsarga uzdevumā veiktie pētījumi. Tomēr viens no tiem iezīmē...
Lasīt tālākVK: Paliatīvo aprūpi Latvijā neorganizē atbilstoši pacientu vajadzībām
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka paliatīvā aprūpe Latvijā nav pilnvērtīga veselības aprūpes sastāvdaļa, jo nemaz nav radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvās aprūpes sistēmu...
Lasīt tālākAbu Meri sasauc Imunizācijas valsts padomi: nevaram atļauties šādi zaudēt bērnus
Veselības ministrs Hosams Abu Meri šonedēļ ir sasaucis Imunizācijas valsts padomi, lai ar ekspertiem pārrunātu aktuālo satraucošo situāciju un priekšlikumus vakcinācijas un imunizācijas...
Lasīt tālāk