Vietējā uzņēmuma “Stiga RM” īpašumā esošās zemes platības aizvien palielinās; līdz gada beigām varētu pārsniegt 9000 hektārus
Viens no vadošajiem pilna cikla mežu apsaimniekošanas uzņēmumiem Latvijā ar vairāk kā 25 gadu pieredzi tirgū un vienīgais bērza saplākšņa ražotājs Kurzemē – SIA “Stiga RM” prognozē, ka līdz gada beigām tās īpašumā esošā zemes platība pārsniegs 9000 hektāru. “Stiga RM” vadītājs Andris Ramoliņš uzsver, ka viņam ir svarīgi, lai Latvijas zeme būtu vietējo ļaužu rokās.
Uzņēmuma “Stiga RM” īpašumā šobrīd ir 8954,56 ha zemes platības un līdz gada beigām uzņēmums plāno jau pārsniegt 9000 ha atzīmi.
“Mums vienmēr ir bijis liels prieks sadarboties ar vietējiem meža un zemes īpašniekiem, kuri rūpīgi dara savu darbu. Esam gandarīti, ka mežu īpašnieki savu zemi izvēlas uzticēt tieši mums, tādējādi paužot pārliecību, ka vietējie visu izdarīs vislabāk. Tas, ka “Stiga RM” ir kompānija ar vietējo kapitālu, ir izrādījies svarīgs faktors tiem, kas savu zemi izlēmuši pārdot. Mēs vienmēr esam stingri pastāvējuši uz to, ka Latvijas zemi jāapsaimnieko vietējiem un latvietis – tas tomēr ir saimnieks savā zemē,” norāda A. Ramoliņš.
Viņš uzsver, ka “Stiga RM” mežus apsaimnieko atbildīgi, tādējādi saglabājot mežus nākamajām paaudzēm. “Mežs neapšaubāmi ir viena no Latvijas galvenajām dabas bagātībām. Tā kā mežs prasa pastāvīgas rūpes, ir ļoti būtiski, lai meži tiktu apsaimniekoti efektīvi un videi draudzīgi, lai tiktu saglabātas dabas vērtības un nodrošināta sugu aizsardzība. Un tā arī ir “Stiga RM” prioritāte – saglabāt šo mežu vērtību, skaistumu un daudzveidību nākamajām īpašnieku paaudzēm,” saka A. Ramoliņš.
Viņš piebilst, ka sen ir pagājuši tie laiki, kad skandināvu pensiju fondi un bankas varēja samaksāt par zemi vairāk nekā vietējie uzņēmumi. “Stiga RM” meža īpašniekiem maksā konkurētspējīgu cenu, jo uzskata – Latvijas mežos jādominē latviešiem, nevis skandināviem.
Vienlaikus viņš norāda arī to, ka “Stiga RM” labprāt sadarbojas ar vietējiem zemniekiem, piedāvājot tiem iznomāt “Stiga RM” īpašumā esošās zemes platības, kuras tie var izmantot lauksaimniecības kultūraugu sējumiem. “Ja varam atbalstīt mūsu zemniekus, tad labprāt to arī darām, jo tikai kopīga sadarbība var novest pie lielāka mērķa, kas neapšaubāmi mums visiem ir mūsu valsts labklājība. Tikai kopā strādājot un viens otru atbalstot, mēs varam sasniegt vairāk,” piebilst “Stiga RM” vadītājs, aicinot ikvienu vietējo lauksaimnieku, kuram interesē nomāt zemes platību, sazināties ar uzņēmumu.
Viņš norāda, ka jāatceras, ka mežs – tas nav tikai dabas skaistums, tas nodrošina arī ekonomikas un nodokļu apriti, rada jaunas darbavietas un sniedz ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, kas, pēc A. Ramoliņa sacītā, ir īpaši nozīmīgi šobrīd, kad priekšplānā ir izvirzījušies ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski un turpinās ekonomikas lejupslīde.
“Viens no mežsaimnieku uzdevumiem ir veidot kvalitatīvas mežaudzes, bet otrs – pārvērst šos meža resursus augstas pievienotās vērtības produktu ražošanā, ko “Stiga RM” arī sekmīgi dara. Mēs nepārtraukti strādājam pie tā, lai bērza saplāksnis no Latvijas būtu pieejams visā pasaulē, un šīs darbības rezultātus justu visa Latvijas sabiedrība, ne tikai valsts budžeta ieņēmumi. Mums ir svarīgi, lai ikviens no mums apzinātos, ka tieši mežam ir liels potenciāls nākotnes izaugsmei, tāpēc ir liela nozīme tam, kuram īpašnieki savu zemi uztic – ārvalstniekam vai vietējai kompānijai. Šeit ir runa par gudru ceļu uz izaugsmi,” uzsver A. Ramoliņš.
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk