• Tweet

Grieķijā un vēl citās Dienvideiropas valstīs, kur aptiekas bijušas spiestas samazināt zāļu cenas, spekulanti vairumā iepērk lētāko produkciju, par augstāku cenu pārdodot citās valstīs, vēsta Latvijas Radio.

Tas izraisījis starptautisku satraukumu un bažas arī Briselē. Tikmēr nozares eksperti apgalvo, ka šāda prakse Eiropā nav jaunums.

Krīze nokļuvušo grieķu maciņi palikuši plānāki, un to asi izjutuši gan zāļu piegādātāji, gan aptiekas, kas pēdējā laikā bijušas spiestas mazināt medikamentu cenu, lai iedzīvotāji varētu atļauties tos iegādāties. Taču ienesīgu biznesu te nekavējoties saskatījuši spekulanti, kuri vairumos pērk lētās zāles krīzes valstīs, lai par daudz dārgāku cenu tās pārdotu citur. Pamanot tirgū negatīvās cenu atšķirības zāļu ražotāji un piegādātāji cēluši trauksmi un neslēpj, ka nav vairs ieinteresēti piegādāt produkciju uz Eiropas krīzes valstīm, zinot par plaukstošajiem spekulantu darījumiem. Kompāniju pārstāvji jau viesojušies Briselē, aicinot Eiropas Komisiju kaut uz laiku aizliegt zāļu atkārtotas eksportēšanas iespējas Eiropas Savienības robežās.

Pašreizējā Eiropas Savienības likumdošana paredz, ka katra dalībvalsts pati vienojas ar zāļu ražotājiem par medikamentu cenu, bet Eiropas zāļu ražotāju un asociāciju federācija tagad pieprasa, lai tām valstīm, kuras skārusi vissmagākā krīze un, kuras ir saņēmušas aizdevumu, tiktu izslēgtas no iespējas noteikt references jeb valsts cenas. Zāļu ražotāji uzstāj, ka jau tā nākuši pretī grūtībās nonākušajām valstīm ar krietni lētāku zāļu cenu un vairs neesot gatavi uzņemties lielus riskus, īpaši laikā, kad Eiropā izplatījušās runas par Grieķijas iespējamo izstāšanos no eirozonas.

Eiropas zāļu ražotāji ir arī nobažījušies, vai valstis, kuras krīzes laikos iegādājušās zāles, samaksās parādus. Dažām farmācijas kompānijām tie sasniedz pa vai vairākus miljonus eiro lielas summas. Grieķija, piemēram, pēdējos trīs mēnešos atmaksājusi tikai 1 procentu no visa parāda zāļu piegādātājiem. Katra nozare cīnās par savām tiesībām, tā šo situāciju Eiropā skaidro Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Latvijas tirgu tas šajā gadījumā gan neietekmēšot, un arī zāļu cenas Latvijā salīdzinājumā ar pārējo Eiropu zāļu cenas, neesot izteikti dārgākas vai lētākas. Skrīvelis arī norāda, ka šajā gadījumā ir svarīgi ievērot likumus un raudzīties zālēm ir pievienota instrukcija latviešu valodā, kas palīdzēs atšķirt spekulantu ievesto produkciju no legālās preces pašmājās.

Bet Brisele pagaidām uz farmācijas kompāniju spiedienu par zāļu atkārtota eksporta ierobežošanu reaģējusi nav, jo tā, kā apstiprina eksperti, ir sarežģīti risināma problēma, ņemot vērā stingros brīvā tirgus nosacījumus.

Avots: nra.lv