Čeku loterijas pienesums valsts budžetam – teju 11 miljoni eiro
Ar lielo gada izlozi svētdien, šī gada 19. februārī, ir noslēgusies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotā čeku loterija. Trīs ar pusi gadu laikā loterijā ir piedalījušies 241 189 dalībnieki, iesniedzot kopumā 41,8 miljonus čeku, kvīšu, biļešu un tiešsaistes pirkumu rēķinu. Savukārt no šiem maksājumu dokumentiem iegūtā informācija un VID darbs ar uzņēmējiem ir ļāvis palielināt valsts budžeta ieņēmumus kopumā par 10,9 miljoniem eiro.
Analizējot iedzīvotāju iesniegtos čekus, VID ieguva informāciju par uzņēmumu nedeklarētajiem ienākumiem, no kuriem nebija nomaksāti nodokļi. Tā pēc VID aicinājuma uzņēmumi ir precizējuši 2 749 PVN deklarācijas, uzrādot iepriekš neuzrādītos ieņēmumus. Tāpat tika atklāti gadījumi, kad uzņēmumi darbojas ar nereģistrētiem kases aparātiem, kad pakalpojumus sniedz uzņēmumi, kuriem ir apturēta saimnieciskā darbība, vai kad uzņēmumi nelegāli nodarbina darbiniekus un izmaksā “aplokšņu algas”.
Kopumā loterijas norises laikā uzņēmumu papildu deklarētie ieņēmumi, kā arī VID aprēķinātā netiešā ietekme jeb uzņēmumu godprātīgāka rīcība, iedzīvotājiem aktīvāk pieprasot čekus, ļāvusi valsts budžeta ieņēmumus palielināt par 10,9 miljoniem eiro. Šie ieņēmumi vēl var pieaugt, jo VID turpina analizēt iedzīvotāju 2022. gadā iesniegtos čekus.
Loterija tās norises laikā piesaistījusi plašu interesei, tajā piedalījušies iedzīvotāji no visiem Latvijas reģioniem. Kopumā loterijas laimētājiem izmaksātas 1 973 nauda balvas par kopējo summu 1,4 miljoni eiro. Tāpat loterijā bija iespēja laimēt arī VID Padziļinātās sadarbības programmas uzņēmumu sarūpētās balvas. Kopumā tās piedāvāja 30 uzņēmumi un saņēma 446 loterijas laimētāji. Visas loterijas garumā visaktīvāk ar balvām piedalījās Valmieras tirdzniecības centrs “Valleta” un SIA “Riga Spirits & Wine Outlet”. Savukārt kopš 2021. gada ik mēnesi notika arī tematiskās izlozes, kad papildu 500 eiro naudas balvas varēja iegūt čeki no nozarēm ar augstākiem ēnu ekonomikas riskiem, piemēram, auto apkopes, ēdināšanas, skaistumkopšanas un citām.
Iedzīvotāju aktivitātei samazinoties, 2022. gada nogalē Saeima lēma loteriju neturpināt, jo ir svarīgi, lai no loterijas gūtais finansiālais pienesums pārsniegtu ieguldījumus tās organizēšanā. Tomēr loterijas nostiprinātais ieradums pēc pirkuma vai pakalpojuma saņemt čeku ir būtisks arī pēc loterijas beigām. Čeks, kvīts, biļete un rēķins ir ne vien oficiāls darījuma apliecinājums, bet arī garantijas dokuments, kas ir svarīgs, lai iedzīvotāji varētu aizsargāt savas kā patērētāju tiesības. Vienlaikus arī turpmāk, saskaroties ar situācijām, kad maksājumu apliecinošs dokuments netiek izsniegts, iedzīvotāji ir aicināti par to ziņot VID un līdzdarboties ēnu ekonomikas apkarošanā. Par jebkuriem pārkāpumiem nodokļu vai muitas jomā iedzīvotāji var ziņot uz e-pastu [email protected] vai zvanot uz anonīmo diennakts bezmaksas uzticības tālruni +371 80009070.
2022. gada izlozes rezultāti
2022. gada izlozē, kas notika šī gada 19. februārī, ir izlozētas 10 naudas balvas – 5 laimesti 2000 eiro vērtībā, 4 laimesti 10 000 eiro vērtībā un galvenais laimests – 20 000 eiro.
Dalībai gada izlozē visa 2022. gada laikā katru mēnesi pēc nejaušības principa tika izlozēti 10 čeki. Kopumā gada izlozei tika virzīti 120 čeki, taču izlozē piedalījās 101, jo 17 laimētāji pēc īsziņas saņemšanas noteiktajā laikā dalībai izlozē nepieteicās, bet divi dalībnieki bija iesnieguši čekus, kuri neatbilst loterijas prasībām.
Tiem čeku loterijas veiksminiekiem, kuri laimējuši 2022.gada izlozē, naudas balvas saņemšanai vairs nav jāpiesakās, jo visa informācija jau ir VID rīcībā. Naudas balva tiks izmaksāta uz laimētāja norādīto kontu 30 dienu laikā. Laimētajiem nodoklis no balvas nav jāmaksā, jo minētais ienākums nav apliekams ar nodokļiem.
Vēl par tēmu:
FM: Aizvien pieaugot budžeta izdevumiem, kopbudžeta pārpalikums novembrī turpina sarukt
Lai arī šā gada vienpadsmit mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem konsolidētajā kopbudžetā vērojams pārpalikums 69,5 miljonu eiro apmērā, gada pēdējos mēnešos izdevumi pārsniedz...
Lasīt tālākAptauja: lielāku algu nākamgad sagaida trešdaļa iedzīvotāju
Katrs trešais jeb 29 % iedzīvotāju tuvākajā pusgadā plāno saņemt lielāku algu, vienlaikus par kopējo savas finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams piesardzīgums – tikai katrs...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā joprojām valda sociālisms
Latvija ir sociālisma pirmrindniece, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Jo lielāki valdības izdevumi pret IKP, jo valstī ir vairāk sociālisma. Kura ir vairāk sociālistiska valsts? Latvija...
Lasīt tālākPašvaldībās noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs
Lai noteiktu vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un cilvēku skaita jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 19.decembrī,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Lai ieviestu likumisku reālnastu jeb principu, ka “parāds seko dzīvoklim”, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un saistītus grozījumus...
Lasīt tālākSavas kredītsaistības varēs dzēst plašāks personu loks
Lai vēl plašākai iedzīvotāju daļai būtu iespēja dzēst savas kredītsaistības, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālāk