Visaugstākais cenu kāpums maizei, sīpoliem un CocaColai
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus. Vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos fiksē pēc norādītā cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju piedāvāto akciju cenas.
Piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada martu vērojams cenu pieaugums visām precēm, izņemot biezpienu, kurš palicis lētāks par 14 centiem. Vislielākais pieaugums šai grupā ir sieram, kas sadārdzinājies vidēji par 21% – 26%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 6%-10%, pieaugušas cenas arī sviestam un saldajam krējumam. Paaugstinājusies arī mūždien nemainīgā biezpiena sieriņa “Kārums” cena – agrāk svārstījās no 0,38 -0,42 centi, pašlaik pieaugusi vidēji par 8.5%.
Olu cena praktiski nav mainījusies. Pagājušā gada martā vidēji 2,54 eiro, šobrīd 2.55 eiro. Tomēr paredzams, ka drīzumā, tuvojoties Lieldienām cena noteikti mainīsies.
Gaļas produktiem , skatot tajā pašā periodā, cenas pieaugušas. Sardelēm un cīsiņiem cena manāmi – par 27% – 28%, savukārt, vistas broilera cena pieaugusi par 15% – līdz 4.69 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 12% – doktora desai.
Maize un labības izstrādājumi. Pārsteidzoši, bet visaugstākais cenu kāpums maizei. Vidējā cena baltmaizei pagājušā gada martā bija 1.01 eiro, šobrīd tās cena baltmaizei (kg) vidēji 3,38 eiro, Rupjmaizei (kg) 2,90 sadārdzinājums par 68% – 69%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 31%, griķi tagad maksā par 15% dārgāk. Pieaugusi arī rīsu cena un tagad kilograms maksā vidēji 3.20 eiro.
Vislielākais cenu kritums salīdzinājumā ar 2022.gada martu ir sālim – iepriekšējo 1,11 eiro vietā, tas tagad maksā 0.79 eiro. Toties cukurs kāpis cenā par 37%. Neliels pieaugums ir mannai un griķiem 15%.
Augļu cenas ir visdraudzīgākās. Augļu kategorijā vidējais cenu kāpums ir aptuveni 13%. Vismazākais kāpums ir mandarīniem un kivi 5% – 6%, bet visvairāk augusi cena citroniem un bumbieriem 19%. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem cenu izmaiņas ir minimālas.
Kas attiecas uz dārzeņiem, cenu kritums novērojams kartupeļiem un garajiem gurķiem. Kartupeļi pagājušogad 0,65 eiro, šobrīd 0.60 eiro, bet gurķiem cena kritusies par 0,10 eiro. Turpretim vislielākais pieaugums vērojams sīpoliem, cena pieaugusi par 59%.Kopumā dārzeņu kategorijā vidējais cenu pieaugums aptuveni 22%. Minimāls cenu kāpums eļļām – rapšu par 11%, saulespuķu – par 10 %.
Dzērieniem vidējais cenu kāpums aptuveni 20%. kur mazākais sadārdzinājums ūdenim 6%, bet lielākais kolai 54%. Interesants fakts, ka pret 2022. gada martu cena minimāli kāpusi Rīgas šampanietim 11%, turpretim pret 2022. gada decembri cena ir pieaugusi par 19%.
Konservējumu kategorijā manāms kāpums. Lielākais cenu pieaugums marinētajiem gurķiem, kuri pret iepriekšējo gadu pieauguši par 64%, bet tomātu mērcei cena pieaugusi par 0.53 eiro.
Vēl par tēmu:
Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro
Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālākSaeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...
Lasīt tālākVK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālāk