D.Pavļuts: Aizbraukušajiem iedzīvotājiem jāpiedāvā atbalsta pasākumu kopums
Darbaspēka pieejamības jautājumi, attīstoties ekonomikai un mainoties tās struktūrai, Latvijā turpmākajos gados aktualizēsies arvien vairāk, tāpēc Latvijai ir jābūt gatavai piedāvāt konkrētu atbalsta pasākumu kopumu tiem iedzīvotājiem, kas iepriekšējos gados dažādu iemeslu dēļ ir emigrējuši no valsts, bet būtu gatavi atgriezties, lai dzīvotu un strādātu Latvijā.
„Neaicinot atgriezties un nepiedāvājot atbalstu emigrējušajiem iedzīvotājiem, nākotnē neizbēgami saskarsimies ar nepieciešamību daudz vairāk un lielākos apjomos runāt par imigrāciju. Speciālistu izstrādātas ilgtermiņa darba tirgus prognozes rāda, ka līdz 2030.gadam darba tirgū papildu varētu būt nepieciešami līdz pat 120 tūkstošiem darbinieku. Daudz iespēju, kā nākotnē nodrošināt ekonomikas attīstībai nepieciešamo darbaspēku mums nav. Tāpēc imigrācijas vietā, es labprātāk redzētu reemigrācijas kustību. Lai no plāniem, mērķiem un iecerēm mēs nonāktu arī pie rezultāta, būs nepieciešams ne vien valdības darbs, bet ikviena Latvijas iedzīvotāja palīdzība, jo visbiežāk ieklausāmies ne jau politiķos, bet savos līdzcilvēkos. Lai veidotu nepastarpinātu komunikāciju ar emigrējušajiem un labāk saprastu viņu pieredzi, vēlmes un vajadzības, šogad pats došos darba vizītēs uz Angliju un Īriju un uz līdzīgu soli aicinu arī citus valdības pārstāvjus. Tikai zinot reālo situāciju un vajadzības, varam piedāvāt risinājumus cilvēku atgriešanai,” norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Vakar, 10.septembrī, notika pirmā reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas tikšanās, kura diskutēja jau par ministriju īstenotajām aktivitātēm, gan arī papildu nepieciešamajiem jaunajiem pasākumiem. Darba grupas laikā tika konceptuāli atbalstīts priekšlikums, ka ir nepieciešama emigrējušo iedzīvotāju atgriešanās atbalsta pakete un tās pamats varētu balstīties Repatriācijas likumā piedāvātajā pasākumu kopā. Tāpēc plānots, ka pēc plašākas situācijas un finansiālo iespēju analīzes, varētu tikt sagatavoti Repatriācijas likuma grozījumi, lai šī likuma normas varētu attiecināt arī uz tiem iedzīvotājiem, kas no Latvijas aizbraukuši pēc 1990.gada 4.maija un patlaban vēlas atgriezties savā dzimtenē. Repatriācijas likumā paredzēti atbalsta pasākumi gan transporta kompensācijām, sociālajai palīdzībai, iedzīves pārcelšanai, latviešu valodas apmācībām u.c..
Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu iecerēts izstrādāt līdz šā gada beigām, paredzot tajā konkrētus pasākumus, to īstenošanai nepieciešamo finansējumu un atbildīgos. Projekta komandā, kas izstrādā plānu, ir ietverts plašs ekspertu loks gan no valsts pārvaldes, gan nevalstiskā sektora organizācijām. Projekta komandas darbu vada Sabiedriskās politikas centra „Providus” Eiropas politikas pētniece Dace Akule.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk