Lembergs par ostu pārvaldības modelis: Tas ir padomju laika modelis, kas sevi jau pierādījis kā neefektīvu
To, kas zaudēts pēdējo trīs gadu laikā Ventspils brīvostā, to vairs nevar atjaunot, intervijā “Ventas Balss” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Runājot par situāciju saistībā ar pašvaldības izslēgšanu no Ventspils brīvostas valdes, Lembergs atzina, ka “likumam [par ostām] vajadzēja stāties spēkā pagājušā gada beigās, 31. decembrī. Jau tad teicu: “Kolēģi, esiet mierīgi, šis likums nav izpildāms!” Viņi nav paredzējuši ļoti daudzus svarīgus apstākļus. Neuzskaitīšu – kādus, bet bija pilnīgi skaidrs, ka likums ir neieviešams. Tas ir jāmaina. Vai paliks akciju sabiedrība kā publiskās infrastruktūras pārvaldes institūcija, vai – iestāde, tā ir cita lieta.”
“Kad atjaunoja Latvijas neatkarību, par ko man bija tas gods balsot, bija jautājums – kā pārvaldīt ostas. Mēs atteicāmies no PSRS modeļa, kur ostu pārvaldīja valsts uzņēmums Ventspils Tirdzniecības osta. Pats personīgi kopā ar nozares ministru un premjeru Birkavu aktīvi piedalījos efektīvākā un Latvijai pareizākā pārvaldības modeļa meklējumu procesā. Ostai ir liela nozīme Ventspils attīstībā. Braucu uz ASV, uz Holandi – Roterdamu un Amsterdamu, uz Hamburgas ostu Vācijā, vairākas citas analizēju pēc dokumentiem. Tika pieņemts lēmums, ka Beniluksa valstu ostu pārvaldes modelis ir vispareizākais, mēs konkrēti pārņēmām Roterdamas pieredzi. Tajā laikā tā bija lielākā pasaules osta, pārkrāva 300 miljonus tonnu kravu gadā. Nokopējām viņu modeli, iestrādājām to likumā. Tiesa, Roterdama ir pašvaldības osta, bet tādam modelim Latvijas valdība tolaik nepiekrita, vienojāmies par paritāti starp valsti un pašvaldību, ka viens bez otra nevar pieņemt lēmumu. Tāds modelis strādāja 30 gadus.
Turklāt strādāja efektīvi, jo bija pasaulē pārbaudīts. Modelis, kurš lielā steigā tika pieņemts ar likuma izmaiņām, pēc būtības ir padomju laika modelis, kas sevi bija pierādījis kā neefektīvu jau tolaik,” norādīja Lembergs.
Savukārt komentējot to, kāpēc katrai Latvijas ostai plānota atšķirīga pārvaldība, Lembergs atbildēja: “Tā atkal ir tikai tīra politika. Tāpat kā savulaik Rīgā ātrāk, bet Ventspilī vēlāk sāka ieviest brīvo ekonomisko zonu. Iepriekšējās valdības pieeja bija – jo sliktāk, jo labāk. Nevis domāt, kā labāk ir valstij, bet skatīties pēc politiskās piederības un domāt, kā iegriezt. Pilnīgi absurda pieeja! Kā mazi bērni, kuri, lai ieriebtu mammai, saka: “Es neēdīšu!” Ja to dara ar valsti, tad tas ir ārkārtīgi slikti.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk