FM: IKP 2024. gadā pieaugs par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums būs 2,2%
Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026. gadā.
FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases (VK) datus par kopbudžeta izpildi šā gada pirmajā pusgadā, vienlaikus aktualizētas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumi vidējam termiņam.
Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada jūnijā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2023. gadā pieaugs par 1,0% un 2024. gadā – par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023. gadā būs 10,0% un 2024. gadā – 2,2%. Vidējā termiņā prognozēta ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% 2025. un 2026. gadā, kamēr patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,3-2,5 % līmenī.
FM vērtējumā vispārējās valdības budžeta deficīts šogad būs 2,7% no IKP, kas ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā plānots budžetā un par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts, gatavojot Stabilitātes programmu 2023.-2026. gadam. Zemāks deficīts pie nemainīgas politikas tiek prognozēts arī visā vidējā termiņā – 2,2% no IKP 2024. gadā, 1,3% no IKP 2025. gadā un pārpalikums 0,1% no IKP 2026. gadā.
Deficīta samazināšanos, salīdzinot ar iepriekš prognozēto, galvenokārt noteica augstāki nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, kas tika pārskatīti, ņemot vērā faktisko izpildi pirmajā pusgadā, kā arī atjaunotās makroprognozes, piemēram, augstākam vidējās darba samaksas pieaugumam ietekmējot lielākus sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Jāatzīmē, ka nodokļu ieņēmumu pieaugums vidējā termiņā tiek prognozēts līdzvērtīgs gan valsts, gan pašvaldību budžetā.
Bilanci vidējā termiņā uzlabo arī mazāki, salīdzinājumā ar pavasara prognozēm, valsts budžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem, Labklājības ministrijai pamatā samazinot prognozēto izdevumu apjomu slimības pabalstu izmaksai, balstoties uz pieņēmumu par strauju saņēmēju skaita samazināšanos pēc-kovid periodā. Tāpat, koriģējot indeksācijas apjomus, nedaudz samazināti izdevumi pensijām (vecuma, invaliditātes, izdienas utt.). Mazinoties inflācijai, šogad 1. oktobrī valsts pensiju indeksācijai tiks piemērots koeficients 1,064 iepretī pagājušā gada koeficientam 1,2287. Jāatzīmē, ka, 2025. gadā noslēdzoties pensionēšanās vecuma paaugstināšanai, jau ar 2026. gadu, atbilstoši demogrāfijai, tiek prognozēts vecuma pensiju saņēmēju skaita pieaugums. Kopumā vidējā termiņā budžeta izdevumi pensijām un sociālajiem pabalstiem augs, augot vidējam pabalsta apmēram, ko ietekmē darba samaksas pieaugums.
Balstoties uz pirmā pusgada datiem par izmaksāto atbalstu, FM ir samazinājusi budžeta izdevumu prognozi 2023. gadam energo atbalstam un atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī šobrīd neparedz izdevumus nākamajiem gadiem, jo valdība vēl nav lēmusi par turpmāko atbalstu. Šā gada pirmajā pusgadā atbalsta apjoms veidoja 479 miljonus eiro jeb 1,1% no IKP, no tiem energoatbalsts bija 417 miljoni eiro un atbalsts Ukrainas bēgļiem 34 miljoni eiro.
FM, balstoties uz aktualizētajām makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēm pie nemainīgas politikas, ievērojot nacionālo fiskālās disciplīnas regulējumu un 2022. gada 12. aprīlī MK apstiprināto Fiskālās politikas stratēģiju, aktualizēja arī fiskālās telpas aprēķinu. Ņemot vērā definētos fiskālos nosacījumus un Fiskālās disciplīnas likuma normām atbilstošus strukturālās bilances mērķus jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2024. gadā ir 148,4 miljoni eiro, 2025. gadā – 450,3 miljoni eiro un 2026. gadā – 684,3 miljoni eiro. Saskaņā ar fiskālās politikas stratēģiju, ārpus fiskālās telpas ir iespējams finansēt vienreizējos no kara Ukrainā izrietošos valsts iekšējās un ārējās drošības pasākumus, atbalstu Ukrainai un tās civiliedzīvotājiem Latvijā, kā arī, nepieciešamības gadījumā – enerģijas cenu būtiskā pieauguma kompensāciju.
Pēc VK novērtējuma, kas ņem vērā, ka nākamajos trīs gados ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības ap 5,5 miljardiem eiro, vispārējās valdības parāds uz 2023. gada beigām varētu veidot ap 39,7% no IKP un uz 2024. gada beigām 40,5% no IKP. Prognozēts, ka vidēja termiņa perioda beigās vispārējās valdības parāds būs zem 40% no IKP. Ņemot vērā, ka kopš 2022. gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi.
Plānots, ka, atbilstoši valsts budžeta 2024. gadam sagatavošanas grafikam, valdība informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026. gadā izskatīs šā gada 15. augusta MK sēdē.
Vēl par tēmu:
“Latvijas attīstībai”: Valdībai trūkst kompetences nodokļu politikas jautājumos
Valdības ierosinājums radikāli palielināt darbaspēka nodokļus ekonomikas, sevišķi recesijas laikā ir viskaitīgākais iespējamais, tas neatbilst jel kādai izpratnei par pašreizējo Latvijas...
Lasīt tālākSituācija ekonomikā pamazām sāk uzlaboties
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada 2.ceturksnī IKP salīdzināmās cenās bija par 0,5% lielāks nekā pirms gada. Salīdzinājumam, 2023.gada pēdējos trīs ceturkšņos...
Lasīt tālākGaidāms elektroenerģijas cenu kāpums
Rudenī, līdz ar apkures sezonas tuvošanos, gaidāms arī straujāks elektroenerģijas cenu kāpums, prognozēja energokompānijas "Enefit" juridisko klientu segmenta vadītājs Raimonds Vērdiņš. "Enefit"...
Lasīt tālākŠoruden apkures tarifs Daugavpilī būs par 26% mazāks nekā pērn
Pašvaldības uzņēmums “Daugavpils siltumtīkli” augusta beigās iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā jaunu siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifa aprēķinu. Ja komisija...
Lasīt tālākKas jāzina par mantoto pensiju 2. līmeņa uzkrājumu
No 2020. gada ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam, kuram vēl nav piešķirta vecuma pensija, ir tiesības izvēlēties, kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) rīkoties ar...
Lasīt tālākLembergs: Latvija pārliecinoši atpaliek no pasaules attīstības tempa
Latvija savā attīstībā atpaliek no pasaules, uzskata politiķis Aivars Lembergs, norādot, ka pie varas pēdējos divdesmit gadus nav bijuši rīcībspējīgi vadītāji. “Ja jūs jautāsies...
Lasīt tālākFM: Izpratni par ēnu ekonomikas jautājumiem svarīgi veicināt jau izglītības procesā
Finanšu ministrija (FM), aktīvi iesaistoties ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumu risināšanā, īpašu uzmanību pievērš sabiedrības izpratnei un personu iekšējai motivācijai maksāt...
Lasīt tālākZZS: Nākamā gada valsts budžetā jārisina nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku jautājumi
Valsts iekšējās drošības stiprināšanai 2025.gada valsts budžetā svarīga prioritāte ir pasākumi nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, uzskata Zaļo un Zemnieku savienība...
Lasīt tālākRīga palielina pārsvaru, Vidzeme iepaliek – ko atklāj Latvijas reģionu pētījums
Līdzīgi kā iepriekš arī pērn par veiksmīgāko reģionu attīstības virzītājspēku kļuva pakalpojumu eksporta nozare, vēsta Luminor reģionu eksporta pētījuma dati. Aizvadītajā gadā...
Lasīt tālākEkonomikai stagnējot, bezdarba līmenis otrajā ceturksnī nedaudz augstāks nekā pirms gada
Ekonomikas izaugsmei pēdējos ceturkšņos saglabājoties zemai, bezdarba līmenis Latvijā šā gada otrajā ceturksnī sasniedzis 6,9%, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālāk