Lembergs: Valsts attīstībai nepieciešami resursi, bet Siliņas valdība vēlas saņemt tikai to, ko kāds dod
No Siliņas valdības nav dzirdēts nekas par to, kā Latvijas attīstībai iegūt resursus, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs.
“Pirmais lēmums, jautājums, kā iegūt līdzekļus, tiek padarīts par galveno darba kārtības jautājumu. Kamēr tas tā nav noformulēts, nekas nemainīsies. Ja jūs sev nedodat uzdevumu atrast darbu un nopelnīt naudu, vai tad jūs nopelnīsiet? Ja neiesiet strādāt, jūs naudu nenopelnīsiet. Valdība nestāda tādu uzdevumu – nopelnīt naudu,” sacīja Lembergs.
Viņš norādīja, ka “viņi redz uzdevumu saņemt to, kas valstij pienākas, un saņemt to, ko kāds dod.”
“Valsts attīstībai nepieciešams resurss. Ja vēlamies izrāvienu, tad ir jādomā, kā piesaistīt resursus. Ir ārējais resurss, piemēram, kreditēšana,” uzsvēra Lembergs.
“Kučinska valdība pieņēma lēmumu darīt visu, lai bankas minimizē kreditēšanu. Bankām tika radīti tādi apstākļi, lai tās maksimāli maz kreditētu. Lai varētu kreditēt, vajadzīgi aktīvi. Kučinska valdība pieņēma lēmumus, un pārējās valdības to ir atbalstījušas, lai bankas minimizētu aktīvus. Lai bankas kreditētu, tām nevar dot pavēli kreditēt. Jābūt stimuliem. Ja jūs pasakāt, ka no banku aktīviem tikai 5% var būt nerezidentiem, tad jūs šo bankas resursu esat ļoti ierobežojuši. Bez tam šobrīd Latvija būtiski atpaliek atveseļošanās fondu naudas izmantošanā. Mēs varam pazaudēt daļu tās naudas, ko mums dod,” uzskata politiķis.
Vēl viņš minēja, ka Latvijai vajadzētu vairāk izmantot savu stratēģisko partneru atbalstu: “Mums ir stratēģiskie partneri, kuriem šeit ir būtiskas ģeopolitiskas intereses. Būtu tikai loģiski, ja stratēģiskais partneris stimulētu savus uzņēmējus attīstīt apstrādājošo rūpniecību tieši šeit, Latvijā. Mērķis valdībai – simt amerikāņu rūpnīcu 10 gados vai 10 gados 10 miljardi ASV investīcijas. Pieticīgi, bet vismaz kaut kas jau būtu.”
“Latvijā uzņēmumiem, ja tie izmaksā dividendes, jāmaksā valstij 20% nodoklis. Tas ir ļoti augstu. Pirms tam bija jāmaksā tikai 10%, un tad veselai virknei ārvalstu kompāniju Latvija kļuva par peļņas centru. Labi, ja viņi piekrīt, lai viņi maksā 15%, bet lai viņiem ir izdevīgi šo nodokli nomaksāt tieši Latvijā. Uzliekot 20%, uzņēmumi pārceļ peļņas centrus uz citu valsti. Tā mēs aizveram resursus,” sacīja Lembergs.
Viņš atzina, ka pagaidām nav dzirdējis no Siliņas nevienu vārdu, pat nevienu domu tajā virzienā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālāk