Daugavpils aktīvisti vēršas Eiropas prokuratūrā par iespējamu krāpšanos tramvaju iepirkumā
Daugavpils šoruden saņem četrus jaunus tramvajus. Tos ražo Čehijā un it kā komplektē Daugavpilī. Vietējie aktīvisti to apšauba, uzskatot, ka caur vietējo lokomotīvju remonta rūpnīcu radīts mākslīgs teju četru miljonu eiro sadārdzinājums. Viens no viņiem par to uzrakstījis iesniegumu Eiropas prokuratūrai, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Daugavpilij līdz šī gada beigām pieejams finansējums jaunu tramvaju pirkšanai. Ja sākotnēji pilsēta cerēja, ka varēs atļauties iegādāties sešus, tad šobrīd līgums noslēgts par četriem, un to summa būs 7,4 miljoni eiro.
Ja līdz šī gada beigām pilsēta tramvajus nesaņems un par tiem nesamaksās, tad tai netiks Eiropas nauda.
Iepirkumu “Daugavpils satiksme” izsludināja jau 2021. gada aprīlī. Divi konkursi beidzās bez rezultāta. Trešajā iepirkumā 2022. gada aprīlī bija iesniegts tikai viens piedāvājums – no Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas jeb DLRR. Citi uzņēmumi atzina, ka izpildes termiņš ir pārāk īss. Taču ar DLRR līgumu arī nenoslēdza. Pieteikums esot bijis sagatavots nekvalitatīvi, turklāt rūpnīca kā savu partneri bija norādījusi čehu uzņēmumu “Pragoimex”, kas nesen Čehijā ierauts korupcijas skandālā. Firmas bijušajam valdes loceklim Jaroslavam Kremenam piespriests cietumsods, trīs miljonu kronu naudas sods un aizliegums vadīt uzņēmumus.
Pagājušā gada jūnijā izsludināja ceturto iepirkumu. Prasībām bija seši dažādi varianti, lai paplašinātu pretendentu loku. Visbūtiskākā bija prasība – ja kāda iemesla dēļ Daugavpils nesaņem tramvajiem paredzēto Eiropas fondu naudu, piegādātājam būs zaudējumi jākompensē. Uz šādu risku pieteicās tikai DLRR. Partneris joprojām bija čehu “Pragoimex” , bet šoreiz tas netraucēja – uzņēmums iesniedza izziņu, ka amatpersonas sodāmība ir dzēsta.
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš norāda: “Ceturtajā iepirkumā šaubas attiecībā uz “Pragoimex” iespējamo reputācijas sadaļu tika izslēgtas pilnā apmērā.”
Pieteikumā DLRR rakstīja, ka 50% no visiem darbiem veiks “Pragoimex”. Pārējo ražošot pats Daugavpils uzņēmums. Šogad oktobrī tas piegādāja Daugavpils satiksmei pirmo tramvaju.
Pie publikācijām par jaunajiem tramvajiem atrodami arī skeptiski iedzīvotāju komentāri – tie vēsta, ka DLRR nav ne ražošanas, ne komplektācijas līniju.
Daugavpils iedzīvotājs, aktīvists Gļebs Beļajevs norāda: “Pirmie komentāri parādījās ne jau no Sorosa fonda vai amerikāņu apmaksātas heiteru grupas, kuri grib apliet ar dubļiem visu labo, kas mums ir pilsētā, bet tajos pašos portālos no cilvēkiem, kas tur strādā un bija izbrīnīti – kopš kura laika mums te parādījies tāds mašīnbūves flagmanis.”
Jaunie tramvaji pievērsa vietējā transporta entuziasta Kārļa uzmanību. Viņš pamanīja, ka tie vizuāli ir identiski čehu firmas “Pragoimex” ražotajam tramvajam “EVO1”.
Daugavpils iedzīvotājs, aktīvists Kārlis Paikens norāda: “Iepirkti tiek četri tramvaji par šādu cenu, kas būtībā četrasīgam monovagonam ir ļoti, ļoti liela summa. Jāņem vērā, ka šādi vagoni pirms Daugavpils ir uzražoti tikai desmit eksemplāros, tie kursē Olomokas pilsētā, Čehijā.”
Čehijā vagoni pārdoti par 900 tūkstošiem eiro – divreiz lētāk nekā paredzēts līgumā ar Daugavpili. Tā par katru tramvaju maksās 1 850 000 eiro.
Daugavpils satiksme apgalvo, ka Latvijā piegādātie tramvaji ir pilnīgi citādāki nekā tie, ko tirgo Čehijā. Tiesa gan, pašā tramvaja korpusā norādītais modelis ir tāds pats – EVO1, arī drošības sertifikāti izdoti Čehijā. Saskaņā ar dokumentiem, Latvijā ražoti sānu paneļi un vēl dažas detaļas.
“Kopā viņi uzbūvēja tādu skaistu un foršu tramvaju. Salīdzināt čehu tramvaju “Pragoimex” EVO1 ar mūsu tramvaju nedrīkst. Tāpēc, ka tas ir pavisam cits tramvajs. Tāpēc, ka tehniskajā specifikācijā norādīts, ka tramvajam būs jāstrādā tādās vidēs kā -40 grādi un plus 40. Šeit bija nepieciešams piemērot speciālus materiālus, ir runa par nerūsējošo tēraudu, mūsu tramvaja virsbūve ir izbūvēta no nerūsējošā tērauda,” pauž AS “Daugavpils satiksme” tehniskais direktors Dmitrijs Rodionovs.
Prasība strādāt tādā temperatūras amplitūdā nav nekas īpašs – tas ir standarts gan “Rīgas satiksmes”, gan citu ziemeļvalstu pilsētu iepirkumos un nesadārdzina tramvaju par miljonu. Un, ņemot vērā Daugavpils tramvaju mazo izmēru, teju divu miljonu eiro cenu neattaisno nekādi apdares materiāli, uzskata Kārlis. Liepājā nesen iepirktie tramvaji, kas izmēros ir stipri garāki – ar trim sekcijām, katrs izmaksāja pusotru miljonu eiro.
Viņam piekrīt arī Aleksandrs Šumskis, kas aizdomas izklāstījis iesniegumā Eiropas prokuratūrai. Viņš raksta, ka DLRR cehā nav iekārtu, kas būtu nepieciešamas tramvaju ražošanai, un nav radītas 50 jaunas darba vietas, kā vēl nesen apgalvojis Elksniņš.
Atbildot uz jautājumu, kādēļ šobrīd viņš un kolēģi tik ļoti cenšas pierādīt, ka tur notiek arī reāla ražošana, ko citi cilvēki apšauba, Elksniņš norāda: “Pirmā lieta – es nemācēšu teikt par tiem, kuri kaut ko apšauba, bet Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca vismaz pēdējos 30 gadus ir mēģinājusi sevi pieteikt kā tramvaju ražotāja. Es pats personīgi, ar sabiedrisko mediju žurnālistiem apmeklējot rūpnīcu, redzēju, ka kaut kas tiek pielikts klāt, kaut kas tiek skrūvēts, un redzēju konkrētus mūsu – Daugavpils – darbiniekus, kuri jau šobrīd stāsta par iegūto pieredzi arī Čehijā.”
Mēra uzņemtos kadros, kā arī vietējā laikraksta “Latgales laiks” fotogalerijā, kas pārpublicēta sabiedriskajā medijā, redzams, ka DLRR darbinieki skrūvē sēdekļus un stiprina atsevišķas virsbūves detaļas.
“Tas cehs, ko parāda lokomotīvju remonta rūpnīca – ar remontbedri, ar to aprīkojumu neatbilst standartiem. Andreja Elksniņa – mēra – tiktoks ielikts, kur fonā darbojas strādnieki, kaut ko skrūvē, viens darbojas ar rokas skrūvgriezi kaut ko neveiksmīgi, otrs kaut ko nesaprotamu dara. Tā nenotiek transportlīdzekļu komplektēšana,” norāda Daugavpils iedzīvotājs, aktīvists Kārlis Paikens.
Čehu uzņēmums “Pragoimex” atrakstīja, ka uz visiem mediju jautājumiem atbildēs Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca. Savukārt tā raidījumam “Nekā personīga” interviju atteica, jo projekta vadītājs esot komandējumā.
DLRR īpašnieks ir igauņu uzņēmējs Oļegs Osinovskis. Viņš apsūdzēts bijušā “Latvijas dzelzceļa” vadītāja Uģa Magoņa kukuļošanā. Pirmajā instancē Osinovskis attaisnots, tagad lieta tiek skatīta apelācijas instancē. DLRR padomi vada viņa sieva un uzņēmēja Anastasija Udalova.
Atbildot uz jautājumu, vai tam, ka šī uzņēmuma vadībā ir mēra bijusī dzīvesbiedre, vai tam ir bijusi kāda nozīme – vai tas ir palīdzēji vai kavējis [iepirkumu], Elksniņš saka: “Uz doto brīdi es varu teikt vienu ļoti skaidru secinājumu – viss, kas attiecas uz politiskās vadības ietekmēšanu vai iespēju ietekmēt konkrētās iepirkumu komisijas vai procedūras – tas nav iespējams. Es nezinu nevienu aizskarto interesi, nevienu rūpnīcu, kura teiktu, ka mēs šajā laikā – vai tā būtu Škoda vai Pesa, vai Stadler, vai kāds cits, kurš varētu teikt, ka mēs varētu uzbūvēt Daugavpilij tramvajus tādā laika posmā par tādu naudu.”
Jautājumi, ko potenciālie pretendenti pēdējā – ceturtajā – iepirkumā uzdevuši “Daugavpils satiksmei”, liecina, ka ne visiem ražotājiem prasības bijušas izpildāmas. Potenciālie pretendenti lūguši palielināt maksimālo virsbūves garumu, sēdvietu konfigurāciju un citas prasības. Citi lūdza pagarināt pieteikšanās termiņu, jo piedāvājums jāsagatavo latviešu valodā.
Daugavpils domes Attīstības departamenta Projektu nodaļas vadītāja Dagnija Briška-Nikolajeva norāda: “Izšķirošais faktors bija piegādes termiņi, jo, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, kas bija mainījusies, neviens no pretendentiem nebija pārliecināts, ka spēs piegādāt tramvaju vagonus noteiktajos termiņos.”
Vaicāta, vai interese bija, viņa atbild: “Interese bija”.
Daugavpils iedzīvotājs, aktīvists Gļebs Beļajevs norāda: “Ja pilsētas vadība sevi pozicionē kā tādus saimniekus, kas māca pārējo Latviju, kā dzīvot, tad varbūt no četru miljonu sadārdzinājuma varētu… Es stipri šaubos, ka tas bija obligāti, ja naudu dod, tad vajag to kaut kur nogrūst, ka tik nepazūd.”
Daugavpils satiksmes un DLRR līgums noslēgts par vagonu izgatavošanu un piegādi. Tas, cik liela daļa darbu veikti Daugavpilī, visticamāk neietekmēs Eiropas naudas izmaksu. Daugavpils aktīvisti cer, ka piegādes starpniekus pārbaudīs tiesībsargājošās iestādes.
Daugavpilī skandālu izraisīja arī iepriekšējais tramvaju iepirkums. Tolaik pilsēta caur starpnieku Lietuvā iepirka Krievijas militārā koncerna ražotus tramvajus.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk