Ministrs: Vairāki “Rail Baltica” scenāriji personīgi man nav pieņemami
Scenārijs, kas laika un naudas taupīšanas nolūkos pirmajā fāzē paredzētu “Rail Baltica” ātrvilciena pamatlīnijas izbūvi gar Rīgu, tajā neiebraucot, nav pieņemams, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Ministrs atzina, ka “Rail Baltica” projektam nepieciešamās investīcijas ir vairākkārtīgi lielākas, nekā sākotnēji lēsts.
Briškens norādīja, ka, lai ietaupītu naudu un izpildītu Eiropas Komisija prasību līdz 2030. gadam starp Baltijas valstīm ieviest funkcionējošu Eiropas platuma dzelzceļa līniju, šobrīd ir izstrādāti septiņi scenāriji, kas publiski varētu tikt prezentēti decembrī.
“Vairāki scenāriji personīgi man nav pieņemami. Tie paredz arī to, ka “Rail Baltica” pamata līnija pabrauc Rīgai garām, un faktiski tiek izveidota tāda Kauņas–Tallinas metrolīnija, kur Latvijas pasažieri, vismaz pirmajā fāzē, kas ir no 2030. gada līdz nezināmam laikam nākotnē, iesēžas “Rail Baltica” ātrgaitas vilcienā vai nu Skultē, vai Salaspilī,” skaidroja ministrs.
Rail Baltica projekta realizēšana notiek atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA, kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra, un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis, tostarp Latvijas vārdā Satiksmes ministrija, pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus.
Rail Baltica projekta pamatfinansējuma avots ir ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums. EISI finansējums veido līdz 85% no kopējām projekta izmaksām. Atlikušie 15% ir valsts budžeta līdzfinansējums, kas ir obligāts ES finansējuma daļas saņemšanas priekšnosacījums. ES finansējums projektam tiek piešķirts pa daļām, sekojot projekta īstenošanai un izvērtējot finansējuma apguvi. Ja īstenošana norit sekmīgi, Latvija var pieteikties papildus finansējumam CEF uzsaukumos, piesakot finansējumu projekta nākamajām aktivitātēm.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk