Pieaugusi iedzīvotāju nedrošība par iespējām darba tirgū
Gada laikā Latvijā samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri jūtas droši par savu darbavietu un pārstāvētā uzņēmuma stabilitāti. Vienlaikus vairāk kļuvis to cilvēku, kurus uztrauc iespējas atrast citu darbu, secināts bankas Citadele aptaujā.
Šā brīža ekonomiskajā vidē droši par savu darbavietu un pārstāvētā uzņēmuma stabilitāti jūtas 34 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 9 % mazāk nekā pirms gada. Pārliecinātāki par darba iespējām ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadu vecumam, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kā arī tie, kuri mēnesī pelna vairāk par 1500 eiro.
Šogad iedzīvotāju pārliecība par savas darbavietas stabilitāti spēcīgāka ir Lietuvā – 40 %, savukārt Igaunijā sentiments ir līdzīgs kā Latvijā – 34 %. Arī kaimiņvalstīs noskaņojums pēdējā gada laikā kļuvis pesimistiskāks, jo pērnā gada novembrī abās valstīs par savas darbavietas stabilitāti pārliecināti bija 48 %.
“Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 3. ceturksnī bezdarbs Latvijā bijis 6,5 % un salīdzinājumā ar pērno gadu ir pat sarucis, iedzīvotāju sentiments par savas darbavietas stabilitāti un iespējām atrast jaunu darbu kļuvis pesimistiskāks. Tas nav pārsteidzoši, jo tie, kas seko darba tirgum, iespējams, ir pamanījuši, ka kopš gada sākuma ir samazinājies darba sludinājumu un brīvo vakanču skaits lielā daļā nozaru. Drošības sajūtu par nākotni un iespējām pārvarēt neparedzētus apstākļus var stiprināt uzkrājuma izveidošana neparedzētiem gadījumiem – drošības spilvenam būtu jābūt tik lielam, lai tas palīdzētu segt aktuālos izdevumus vismaz trīs mēnešu garumā,” aptaujas datus komentē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Latvijā vairāk kļuvis to iedzīvotāju, kuri uzskata, ka viņu pārstāvētā uzņēmuma darbība ir stabila, taču viņi nejūtas droši par savu vietu tajā – 2022. gadā šo respondentu skaits bija 13 %, šogad – 15 %. Lietuvā un Igaunijā šādu viedokli pauduši 14 % darba ņēmēju.
Gandrīz vēl tikpat jeb 14 % sabiedrības nejūtas droši nedz par uzņēmuma nākotni, nedz par savām iespējām atrast jaunu darbavietu (pirms gada šāds sentiments 11 % iedzīvotāju).
Aptaujas dati liecina, ka pārliecība par savām iespējām darba tirgū visbiežāk trūkst iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kā arī kvalificētiem speciālistiem, biroja darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības jomā strādājošiem, nekvalificētiem un kvalificētiem strādniekiem. Vienlaikus vislielākās bažas par jauna darba atrašanu fiksētas Kurzemē, Vidzemē un Rīgā.
Gan pirms gada, gan šogad 9 % respondentu atklāj, ka nejūtas droši par uzņēmuma nākotni, taču neuztraucas par iespējām atrast citu darbu. Šī atbilde raksturīga tiem, kuri ikdienā strādā kā kvalificēti speciālisti vai vadītāji.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk