LDDK aicina atbildīgās institūcijas pieaugušo izglītības attīstības stratēģiju pielāgot darba tirgum
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir nosūtījusi vēstuli ministru prezidentei Evikai Siliņai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (IKZK) priekšsēdētājai A.Zariņai – Stūrei un Ekonomikas ministram Viktoram Valainim par pieaugušo izglītības sistēmas pilnveidi un Valsts kontroles (VK) priekšlikumu ieviešanu. 2023. gada 29.novembrī sasauktajā IKZK sanāksmē LDDK aicinās atbildīgās institūcijas ieviest straujas pārmaiņas pieaugušo izglītības sistēmas pārraudzībā un attīstībā.
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda:“LDDK uzskatā investīcijas pieaugušo izglītības kvalitātē ir mērāmas pēc ekonomikas rādītājiem – nodarbināto, uzņēmumu un valsts kopējiem ieņēmumiem, konkurētspējas un attīstības indikatoriem. Valsts kontroles revīzijas ziņojums parāda, ka esošā pieeja pieaugušo izglītībā realizēta ar uzsvaru uz procesu, nevis rezultātu. Līdz ar to nav nodrošinātas mērķtiecīgi vadītas pārmaiņas, kas vairotu kvalificēta darbaspēka pieejamību prioritārajās tautsaimniecības nozarēs, uz ko uzņēmēji regulāri ir norādījuši.“
2023. gada 22. novembrī, izskatot VK revīzijas “Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?” ziņojumu, LDDK uzskata par būtisku norādīt, ka ziņojuma ietvaros konstatētas vismaz divas darba devējiem būtiskas problēmas:
- Esošie valsts pārvaldes piedāvātie pieaugušo izglītības risinājumi nav ļāvuši veidot efektīvu pieaugušo izglītības sistēmu, jo faktiski nav sasniegta zemāko kvalifikāciju nodarbināto mērķa grupa, līdz ar to neveidojot tiešu ietekmi uz darba tirgus attīstību vai ietekmi tautsaimniecībā;
- Fragmentārā pieaugušo izglītības sistēmas īstenošana valsts pārvaldē saskaņā ar VK secinājumiem ir radījusi vismaz 17.9 milj. EUR finansējuma neproduktīvu izmantošanu.
LDDK izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko pauda:“Ņemot vērā, ka nākamo Eiropas Savienības fondu instrumentu finansējums pieaugušo izglītībā ienesīs vēl vairāk līdzekļu vēl vairākos resoros, LDDK atbalsta VK ierosināto pāreju no fragmentācijas nozaru ministrijās un aģentūrās uz konsolidētu, datos un analītikā balstītu pieeju cilvēkkapitāla attīstībā. Ņemot vērā potenciālo Ekonomikas ministrijas lomu tautsaimniecībā nepieciešamā darbaspēka problēmu risināšanā, LDDK sagaida pārdomātu un mērķtiecīgu pieaugušo mācību piedāvājumu, kas atbilst darba tirgus prasībām, tātad, ir radies analītiska un stratēģiska darba rezultātā.”
Ņemot vērā, ka šobrīd saskaņošanai tiek virzīti vairāki Ministru kabineta noteikumu projekti par pieaugušo izglītības finansēšanu1, LDDK lūdz apturēt šo finansēšanas noteikumu virzību līdz 2024. gada 31. janvārim, dodot iespējas valsts pārvaldē atbildīgajām iestādēm (Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un VK), kā arī darba devēju pārstāvjiem iepazīties un kopīgi izvērtēt VK secinājumu un ieteikumu ieviešanas iespējas pirms nākamā finansēšanas perioda, sekmējot efektīvu finansējuma izmantošanu pieaugušo izglītības sistēmā.
LDDK aicina Ekonomikas ministriju kā Cilvēkkapitāla attīstības padomes koordinējošo institūciju organizēt un strukturēti vadīt sadarbības sanāksmes līdz piedāvātajam termiņam, kas ļautu precīzi definēt publiski finansētās pieaugušo izglītības jomā sasniedzamos mērķus (kas prioritāri tiek mācīts) un mērķa grupas (kam tiek mācīts), kā arī kā tiek pārvaldīta šī pieaugušo izglītības sistēma, mazinot VK norādītos riskus attiecībā uz nākamā periodā izmaksu efektīvu izmantošanu, lai rastu tiešām efektīvu risinājumu, kas atbilstu darba devēju vajadzībām.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk