Par LU rektora amatu cīnīsies Signe Bāliņa un Gundars Bērziņš
Par Latvijas Universitātes (LU) rektora amatu cīnīsies divi pretendenti – Signe Bāliņa un Gundars Bērziņš. Tas nolemts pēc Atlases komisijas un LU Padomes veiktās pretendentu izvērtēšanas. Kopumā LU izsludinātajā starptautiskajā konkursā Latvijas nacionālās, vadošās un ietekmīgākās augstskolas vadītāja amatam bija saņemti 24 pieteikumi.
Signe Bāliņa pašlaik ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore un LU rektora padomniece. Savukārt Gundars Bērziņš ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors.
“Pašlaik, kad ir zināmi konkrēti pretendenti, varu paust gandarījumu par to, ka, neatkarīgi no tā, kurš no izvirzītajiem kandidātiem stāsies augstskolas vadītāja amatā, LU arī turpmāk vadīs spēcīga un pieredzējusi personība. Tomēr priekšvēlēšanu process vēl nav beidzies, jo līdz jaunā rektora vēlēšanām sagaidāmas arī pretendentu diskusijas ar LU saimi, kas šīs tikšanās gaida ar patiesu interesi un nepacietību,” pauž LU Padomes priekšsēdētājs profesors Ivars Kalviņš.
Turpmākajos mēnešos universitātes personālam, mācībspēkiem un studentiem būs iespēja iepazīties ar rektora amata kandidātu redzējumu par LU izaugsmes nodrošināšanai nepieciešamajām darbībām, tostarp iekšējo un ārējo konsolidāciju, lai sasniegtu LU stratēģijā izvirzītos mērķus zinātnes izcilības, studiju kvalitātes un citās universitātei būtiskās jomās. Sagaidāms, ka, tiekoties ar pretendentiem uz rektora amatu, visa universitātes saime un it īpaši Satversmes sapulces locekļi varēs iegūt nepieciešamo informāciju, lai noskaidrotu, kura ir vispiemērotākā kandidatūra LU rektora amatam. Jaunā rektora izvēle noslēgsies ar rektora vēlēšanām LU Satversmes sapulcē.
Pieteikšanās amatam tika izsludināta 25. septembrī. Mēneša laikā kopumā tika saņemti 24 pieteikumi.
LU rektora amata kandidātiem jābūt zinātnes doktora grādam kādā no LU stratēģiskās specializācijas jomām. Papildus tam, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kandidātiem jāpiemīt nevainojamai reputācijai un vadības pieredzei augstākās izglītības un zinātnes jomā ne mazāk kā astoņi gadi. Viņiem jābūt pieredzei starptautisku stratēģisku partnerību veidošanā un attīstības vai pētniecības projektu vadībā, zinātnes vadības pieredzei un sasniegumiem zinātnē starptautiskā līmenī (publikācijas starptautiski citējamos izdevumos, dalība pētniecības projektos), privātā vai publiskā finansējuma piesaistes pieredzei pētniecībā un inovācijās un latviešu un angļu valodas zināšanām vismaz C1 līmenī.
Tāpat rektora amata pretendentiem ir izvirzītas papildprasības – izpratne par zinātnes universitātes darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem; akadēmiskā darba pieredze; pieredze augstākās izglītības institūcijas attīstības stratēģijas izstrādē un īstenošanā; izpratne par Eiropas izglītības telpas kvalitātes nodrošināšanas procesiem; profesionālā pilnveide augstākās izglītības vadības un kvalitātes nodrošināšanas jomā; komunikācijas un argumentācijas prasmes, orientācija uz attīstību un rezultātu sasniegšanu; pieredze pārmaiņu vadībā akadēmiskajā vidē.
Mēneša atalgojums pirms nodokļu apmaksas saskaņā ar LU Vienoto darba samaksas kārtību un budžetu, ir noteikts, sākot no 11 935 eiro mēnesī.
Vēl par tēmu:
Lembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālākTiesībsargs: Pilnvērtīgs miegs nav iegriba, bet nepieciešamība – mācību stundām nav jāsākas agrāk par astoņiem rītā
Tiesībsargs līdz nākamā gada 31. martam aicina Ministru kabinetu pieņemt tādu regulējumu, kas skolās neļautu mācību stundām, konsultācijām, fakultatīvajām nodarbībām u.c. sākties...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālāk2025. gada 1. septembrī Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest jaunu finansēšanas modeli “Programma skolā”
Pirmdien, 14. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepazīstināja par plānotajām izmaiņām pedagogu atalgojuma finansēšanas sistēmā, ieviešot jauno “Programma skolā” modeli....
Lasīt tālākBērniem līdz 6.klasei skolās liedz izmantot mobilos tālruņus
Bērniem līdz 6.klasei visās skolās no nākamā mācību gada liegs izmantot mobilos tālruņus. Kā izņēmums būs gadījumi, kad skolotājs tos būs atļāvis izmantot mācību procesā, paredz...
Lasīt tālākSadala mērķdotācijas pedagogu algām šā gada četriem mēnešiem
Pedagogu darba samaksai, otrdien, 2024. gada 1.oktobrī, valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par mērķdotācijas sadalījumu pašvaldībām...
Lasīt tālākIzglītības komisija: bērniem līdz 6.klasei skolās plānots liegt izmantot mobilos tālruņus
Bērniem līdz 6.klasei plānots liegt skolās izmantot mobilos tālruņus. Kā izņēmums plānoti gadījumi, kad skolotājs tos būs atļāvis izmantot mācību procesā, paredz otrdien, 1. oktobrī,...
Lasīt tālākPedagogiem varēs kompensēt transporta un dzīvojamo telpu īres izdevumus
Lai izglītības iestāžu pedagogiem varētu kompensēt izdevumus par transportu un dzīvojamo telpu īri, Saeima ceturtdien, 26.septembrī, pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Izglītības...
Lasīt tālākAugstskolu konkurētspējas veicināšanai komisija atbalsta grozījumus par valodas prasībām akadēmiskajam personālam
Augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes stiprināšanai un augstskolu konkurētspējas veicināšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 17.septembrī, otrajā...
Lasīt tālākVairāk nekā 80% vecāku un skolotāju atbalsta ideju ierobežot telefona lietošanu starpbrīžos skolā
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 84% skolēnu vecāku un 95% skolotāju atbalsta ideju ierobežot mobilo telefonu lietošanu starpbrīžos...
Lasīt tālāk