Latvija aizliedz ievest noteiktus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas
Ievērojot grozījumus “Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kurus Valsts prezidents 2024. gada 23. februārī izsludināja un kuri stāsies spēkā 2024. gada 8. martā, valdība otrdien, 5. martā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta noteikumus, nosakot ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes.
Latvija kā Krievijas robežvalsts cenšas panākt iespējami ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, un šī Latvijas iniciatīva aizliegt lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu (importu) no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas s izcelsmes, ir papildu elements kopējai ES sankciju politikai.
Ievērojot iepriekš minēto, ir pieņemti lēmumi, kas atspoguļo Latvijas valsts kopējās vērtības, neskarot tās attīstību. Ievešanas (importēšanas) aizliegums attiecas uz:
- visiem dārzeņiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/871I pielikuma otrās daļas II sadaļas 7. nodaļā),
- visiem augļiem, ogām un riekstiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas II sadaļas 8. nodaļā),
- visiem graudaugiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas II sadaļas 10. nodaļā),
lopbarības izejvielām un gatavo lopbarību (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas IV sadaļas 23. nodaļā).
ZM iepazīstinājusi valdību arī ar informatīvo ziņojumu par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Eiropas Savienībā (ES), īpaši Latvijā. Informatīvajā ziņojumā ZM informē par paveiktajiem pasākumiem un rosina ieviest pasākumus, tostarp ES līmenī, importa no Krievijas izbeigšanai.
Divas nedēļas pēc tam, kad Krievija sāka brutālo karu Ukrainā, ES valstu vadītāji ar 2022. gada 10. – 11. marta Versaļas deklarāciju pieņēma stratēģisku lēmumu “pēc iespējas drīzāk pakāpeniskā veidā izbeigt atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa”. Šajā lēmumā arī pārtikas nozare ir noteikta par vienu no stratēģiski nozīmīgajām nozarēm, kurā ir jāizbeidz ES stratēģiskā atkarība. Kopš šī lēmuma ES ir pieņēmusi 12 sankciju pakotnes, mazinot atkarību un daudzās jomās ierobežojot tirdzniecību ar Krieviju, lai tā tirdzniecības ceļā nevar iegūt finansējumu karam. Vienlaikus humānu apsvērumu dēļ ES sankcijām nav pakļāvusi pārtikas un lauksaimniecības produktu importu no Krievijas.
ES valstis 2023. gadā kopumā no Krievijas importēja produkciju par 2,7 miljardiem eiro, kas ir par 2% vairāk salīdzinājumā ar 2021. gadu. ES no Krievijas importē visa veida pārtikas un lauksaimniecības produkciju – zivis, graudaugus, lopbarības produktus, kā arī piena produktus, cukura konditorejas izstrādājumus un citus. Tie ir produkti, ko ES var nodrošināt pati, turklāt ar daudz stingrākiem ražošanas standartiem un augstāku kvalitāti.
Latvija kā Krievijas robežvalsts ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES tirgū nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports: 2023. gadā Latvijas imports veidoja 13% jeb 355 milj. eiro no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, Latvijai ieņemot 1. vietu starp ES dalībvalstīm. No Latvijas importa vērtības 2023. gadā 90% veidoja četras produktu grupas no Krievijas: 44% – lopbarība, 24% – graudaugi, 14% – zirņi un 8% – rapšu eļļa.
Informatīvais ziņojums arī sniedz analīzi par Krievijas izcelsmes graudu importa palielinājumu ne tikai Latvijā un ES, bet visā pasaulē, tāpat arī par Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu kravu apgrozījumu Latvijas ostās, dzelzceļa pārvadājumos, kā arī par iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību no Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu tranzīta aizlieguma.
ZM uzskata, ka ir jāpārtrauc visu ES dalībvalstu, tajā skaitā arī Latvijas atkarība no Krievijas resursiem – minerālmēsliem, lopbarības, pārtikas un enerģijas. Šīs preces nav neaizvietojamas, un to iepirkšana finansē Krievijas agresīvo karu Ukrainā. Īstenojamie pasākumi ir izvērsti izklāstīti informatīvajā ziņojumā un tā pielikumā.
Vēl par tēmu:
Kā gatavoties darba tirgum 2025. gadā?
Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālāk