• Tweet

Izvērtējot institucionālo ietvaru uzņēmējdarbībā, darba tirgū, nodokļu politikā, finanšu sektorā, ārējā tirdzniecībā, izglītībā, inovācijās, pārvaldībā, infrastruktūrā un loģistikā, kas ir svarīgas jomas investīciju piesaistē, Swedbank secinājusi, ka Latvijā situācija ir sliktāka nekā lielākajā daļā citu Baltijas jūras reģiona valstu.

Ar Baltijas jūras reģiona indeksu Swedbank reizi gadā novērtē ekonomiskās vides uzlabošanos vai pasliktināšanos desmit Baltijas jūras reģiona valstīs – Igaunijā, Lietuvā, Latvijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Vācijā, Polijā, Krievijā un Ukrainā no investoru skatpunkta. Latvijā šī indeksa vērtība nav mainījusies trīs gadus un tā vēl arvien ir 6,3, kas ir zemāka nekā reģionā vidēji – 7,1. Arī abās kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā Swedbank aprēķinātais indekss ir augstāks nekā Latvijā – attiecīgi 7,4 un 6,4.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna Neatkarīgajai uzsvēra, ka Latvija gandrīz visos desmit rādītājos, kas tiek ņemti par pamatu, aprēķinot indeksu, atpaliek no vidējā līmeņa. Pēc viņas teiktā, vislielākais uzlabojums nepieciešams finanšu tirgos, kur Latvijas indekss ir vien 4,5, kā arī infrastruktūrā un loģistikā, jo īpaši ņemot vērā to, ka ar katru gadu Latvijas reitings šajās jomās samazinās.

Konkurence saasināsies

Tomēr, neraugoties uz to, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks prognozē, ka tuvākajos pāris gados ekonomikas izaugsme Latvijā ir gaidāma straujāka nekā Baltijas jūras reģionā vidēji, kaut arī nedaudz lēnāka nekā daudzās attīstības valstīs. «Turklāt, lai gan reģions ir daudz labāk spītējis satricinājumiem nekā eirozona kopumā, arī kaimiņos izaugsme šogad ir kļuvusi lēnāka. Līdz pat 2014. gadam izaugsmes temps reģionā ir prognozējams ievērojami lēnāks nekā tā potenciāls, un šāda vide varētu likt uzņēmējiem mainīt savus esošos biznesa modeļus. Augstā neskaidrība mazina arī ārvalstu investoru riska apetīti, un konkurence starp valstīm par investīcijām un tirdzniecības plūsmām arvien pieaugs,» sacīja M. Kazāks.

Pēc Swedbank speciālistu secinātā, šķēršļi izaugsmei Baltijas jūras reģiona valstīs daudzos gadījumos ir līdzīgi, piemēram, darba tirgus nelīdzsvarotība, demogrāfijas izaicinājumi, izmaksu konkurētspējas uzlabošana. Tas nozīmē, ka reģiona valstu politikas veidotāji, visticamāk, centīsies rast uzlabojumus ļoti līdzīgās jomās.

«Laiks ir nauda – reformas institucionālā ietvara sakārtošanai ir jāīsteno tagad, jo laiks ir nepieciešams ne tikai strukturālo pārmaiņu īstenošanai, bet arī

lai tās atspoguļojas izaugsmē un labklājībā. Turklāt, lai uzlabotu konkurētspēju un veiksmīgi konkurētu par investīciju piesaisti, ir nepieciešams būt labākiem par citiem, nevis tikai labākiem par sevi pirms dažiem gadiem,» uzsvēra L. Strašuna.

Knapās un dāsnās investīcijas

Pērn Baltijas jūras reģions kopumā piesaistīja investīcijas 110 miljardu eiro (77,3 miljardu latu) apmērā. Latvijā no šīs summa nonāca mazāk nekā 1%. Tomēr, pēc L. Strašunas teiktā, tas nebūt neesot slikts rādītājs, jo jāņem vērā, ka Latvijā ir salīdzinoši neliela ekonomika. Pret IKP tiešo investīciju apjoms pērn Latvijā bija 5,5%, kas savukārt ir visaugstākais rādītājs starp Baltijas jūras reģiona valstīm.

Swedbank ekonomisti uzskata, ka investīciju piesaistei valstīm vajadzētu pievērst uzmanību virknei jautājumu, tajā skaitā, darbaspēka, demogrāfijas, korupcijas apkarošanas un citiem.

L. Strašuna uzsver, ka pret bezdarba problēmu jāizturas nopietni, jo reizēm augsto bezdarba līmeni iespaido arī grūtības atrast kvalificētus darbiniekus. Tāpēc svarīga esot uzņēmumu, izglītības iestāžu, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējā sadarbība, kā arī lielākas un mērķtiecīgākas investīcijas izglītībā, tajā skaitā profesionālajā apmācībā. Tāpat jāveic arī pasākumi, lai mazinātu izvairīšanos no nodokļiem, novērstu korupciju, birokrātiju, nepietiekamo finansējumu un citas problēmas, kas traucē uzņēmējdarbību. Šādas problēmas eksperti saskata Krievijā, Ukrainā, Baltijas valstīs un Polijā.

Muļļāšanās scenārijs turpinās

M. Kazāks stāstīja, ka centrālās bankas gan ASV, gan eirozonā ir apsolījušas drukāt naudu, pērkot vērtspapīrus un kārtējo reizi pērkot laiku politiķiem strukturālo reformu izstrādei un īstenošanai. Līdz ar to, M. Kazāka vārdiem runājot, joprojām turpinās muļļāšanās scenārijs, kura ietvaros krīze gan eirozonā, gan ASV tiek risināta, taču ne pilnībā un pēdējā brīdī, kas savukārt ietekmē izaugsmes perspektīvas.

Pēc Swedbank prognozēm, pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šim un nākamajam gadam būs attiecīgi 3% un 3,1%, bet 2014. gadā tas varētu sasniegt 3,5%. Baltijas jūras reģiona valstīs Swedbank prognozē 2,3% izaugsmi šogad, 2,4% – nākamgad. Latvijā izaugsme tiek prognozēta straujāk nekā reģionā vidēji, proti, 4,0% šogad un 3,5% nākamgad.

«Lai arī līdz šim Baltijas jūras reģiona valstis diezgan labi spītēja eirozonas satricinājumiem, eirozonas krīze un tās stagnējošā ekonomika tomēr negatīvi ietekmē arī šā reģiona attīstību. Paredzams, ka pēc diviem ekonomikas atkopšanās gadiem reģiona izaugsme kļūs lēnāka. Vide ar apgrūtinātu pieeju kredītiem (lai arī ar zemām kredītu procentu likmēm) Eiropā, kā arī vairākās valstīs augošie nodokļi un sociālo budžetu samazināšana varētu likt uzņēmējiem mainīt savus esošos biznesa modeļus,» bilda M. Kazāks.

Prognozētā izaugsme nozīmē, ka Baltijas jūras reģionā strādājošiem uzņēmumiem nav pamata gaidīt strauju ienākumu kāpumu. Taču nav arī pamata domāt, ka viss pats no sevis sakārtosies un atgriezīsies izaugsme. Lai izaugsmi veicinātu, nepieciešamas investīcijas gan valsts, gan uzņēmēju pusē, jo konkurence par investīcijām un tirdzniecības plūsmām kļūs asāka, vēlreiz uzsvēra ekonomiste.

***

Swedbank Baltijas jūras reģiona indekss*

Starp jomām LATVIJĀ

Indeks Latvijai, Vidējais rādītājs

Uzņēmējdarbība 7,1 6,7

Darbaspēka tirgus 7,4 7,1

Nodokļu politika 5,9 5,8

Finanšu tirgi 4,5 5,9

Ārējā tirdzniecība 6,0 7,2

Izglītība 7,1 8,3

Pārvaldība 6,8 7,5

Infrastruktūra 5,3 7,2

Loģistika 5,0 7,4

Inovāciju klimats 7,9 8,2

Kopā 6,3 7,1

Avots: Swedbank

*

Starp valstīm

Zviedrija 9,0

Somija 9,2

Norvēģija 8,8

Krievija 4,1

Igaunija 7,4

Latvija 6,3

Dānija 8,8

Lietuva 6,4

Polija 6,2

Vācija 8,3

Ukraina 3,9

Reģiona vidējais indekss 7,1

* Indekss atspoguļo, kā mainās institucionālais ietvars 10 jomās. Tas svārstās 10 ballu sistēmā, kur 0 ir zemākais, bet 10 augstākais reitings

Avots: Swedbank

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde