LSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns – svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz 34 EUR/100 kg, ražošanas izmaksu kāpums, lielais sausums un līdz ar to arī lopbarības trūkums – saimniecības, kas pārcietušas kārtējās grūtības, ir optimizējušas savu ražošanu un turpina veiksmīgi saimniekot un attīstīties.
“2023. gads, kad strauji kritās piena cena un uznāca sausums, piena lopkopībā strādājošajiem radīja milzu izaicinājumus ar barības deficītu un augsto piena pašizmaksu. Lopkopībā ķēdes pirmais posms ir kvalitatīva un pietiekošā daudzumā sagatavota lopbarība! Tie saimnieki, kuri piena lopkopībā bija ievērojuši pamatnosacījumus jeb ražoja un sagatavoja barību ar vismaz pāris mēnešu rezervi, tad arī spēja šai situācijai pielāgoties un līdzsvarot dzīvnieku ēdināšanu un izmaksas. Ja šeit tiek pieļauta kāda kļūda, tad šī kļūda mums, piena lopkopjiem, velkas līdzi vismaz gadu, līdz nākošai sezonai. SIA “Ogres piens” 2023. gads bija ļoti sarežģīts. Mums rupjās lopbarības deficīts bija ap 25% no pamatvajadzībām. Menedžēt augstražīgu ganāmpulku ar daļēji savu un iepirkto rupjo barību mums bija liels izaicinājums,” komentē un pieredzē dalās SIA “Ogres piens” ražošanas daļas vadītājs Nils Bergmanis.
Kā liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) sagatavotā informācija svaigpiena iepirkuma statistikas reģistrā, slaucamo govju ganāmpulku skaits uz 2023.gada janvārī no 9490 ganāmpulkiem ir sarucis līdz 8318 – 2024. gada marta dati. Arī slaucamo govju skaits šajā laika posmā ir samazinājies par vairāk kā 10 tūkstošiem vienību. Tās ir nenoliedzamas sekas tam, ka daudzi piensaimnieki, lielākoties mazās saimniecības, nespēja tikt galā ar 2023. gada izaicinājumiem un grūtībām.
Savukārt vadoties pēc Eiropas Komisijas Piena tirgus novērošanas centra datiem, Latvijas piensaimnieki par nodoto saigpienu jau vairāk kā gadu saņem viszemāko samaksu starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. 2024. gada martā tie bija 39,45 EUR/100 kg, kas ir par gandrīz 15% mazāk kā vidējā svaigpiena iepirkuma cena ES.
“Ja runājam par piena cenu un salīdzinām to ar citām ES valstīm, tad situācija mums norāda uz to, ka Latvijas piena lopkopības saimniecībām ir jābūt krietni kreatīvākām un efektīvākām. Daloties pieredzē ar citu valstu kolēģiem, bieži vien pierādās, ka mūsu barības pašizmaksas un ražīgo dzīvnieku sausnas kilograma izmaksas barošana ir ļoti līdzīgos līmeņos, tas nozīmē, ka “peļņa pēc dzīvnieku barošanas” visur citur ES ir lielāka, jo lopkopības galvenās izmaksas ir tieši dzīvnieku ēdināšana un rupjās lopbarības saražošana. Līdz ar to mums ir jādomā, kā efektivizēt citas ikdienas izmaksas,” tā Nils Bergmanis.
Neskatoties uz grūtībām, ar ko SIA “Ogres piens” saskarās 2023. gadā, un zemākajai svaigpiena iepirkuma cenai ES, nākotnē saimniecība raugās ļoti optimistiski un 2024. gada sezonai ir izvirzījuši lielus mērķus un uzstādījumus, kas balstīti uz ilgtermiņa domāšanu: “Mūsu vīzija par nākotnes paplašināšanos ir domāt kreatīvāk. Izstrādāt projektus, kur spējam palielināt ražojošo dzīvnieku skaitu un samazināt darba spēka izmaksas attiecībā uz dzīvnieku uzturēšanu. Monitorēt dzīvniekus ar jaunajām tehnoloģijām un attīstīt dzīvnieku ģenētiku. SIA “Ogres piens” mēs ļoti koncentrējamies izmantot jaunākās paaudzes tehnoloģijas, lai veiktu dzīvnieku automātisku monitorēšanu, izmantojot Allflex Livestock intelligence lietotni. Tāpat, attīstot dzīvnieku ģenētiku, veidosim saimniecības plānu, kas balstīts uz genoma testēšanu un rezultātiem.”
Vēl par tēmu:
Kā gatavoties darba tirgum 2025. gadā?
Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālāk