• Tweet

“Ukrainai ir jāatļauj veikt uzbrukumus pa objektiem Krievijas teritorijā. Militāro piegāžu apjoms un ātrums Ukrainai ir tikai viena medaļas puse. Otra puse ir tas, kā šis militārais aprīkojums tiek izmantots. Kamēr dažas valstis neļauj veikt triecienus Krievijas teritorijā, tā turpina nogalināt Ukrainas iedzīvotājus un graut tās infrastruktūru no Krievijas teritorijas.” Tā otrdien, 28.maijā, pēc ES Ārlietu padomes aizsardzības ministru sanāksmes Briselē sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Aizsardzības ministrs arī uzsvēra, ka jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai paātrinātu pretgaisa aizsardzības sistēmu, dronu un munīcijas piegādes Ukrainas vienībām: “Kopš Krievijas sāktā kara Ukraina ir spējusi strauji attīstīt savu militāro industriju. Ieroču sistēmas un munīcija no Ukrainas ražotnēm uz kaujas lauku ievērojami samazinātu piegādes ķēžu garumu un ilgumu. Tādēļ atbalstāma ir ideja par Krievijas Centrālās bankas iesaldētās peļņas novirzīšanu arī Ukrainas militārajā ražošanā.”

Latvija kopā ar Dāniju, Igauniju, Lietuvu, Nīderlandi, Poliju, Somiju un Zviedriju maijā ir parakstījusi vēstuli par nepieciešamību Eiropas aizsardzības tehnoloģiju un industriālajā bāzē integrēt Ukrainas aizsardzības industriju. Tajā puses pauž, ka kopīga sinerģija paātrinātu piegādes Ukrainai un stiprinātu Eiropas militāro industriju.

Sanāksmes laikā A.Sprūds uzsvēra arī nepieciešamību investēt ES līdzekļus koalīcijās Ukrainas atbalstam. Latvijas iniciētā dronu koalīcija gan atbalsta Ukrainu, gan palīdz attīstīt dronu tehnoloģijas to pilnā dzīves ciklā no izpētes līdz ražošanai, testiem un sertifikācijai. Ukrainas atsauksmes no kaujas lauka, kur dronu koalīcijas dalībvalstu piegādātie bezpilota lidaparāti tiek pielietoti karadarbībā, sniedz būtisku atgriezenisko saiti tehnoloģijas pilnveidošanai.

ES aizsardzības ministri diskutēja arī par Eiropas Savienības militāro apmācību misiju Ukrainā (European Union Assistance Mission Ukraine – EUMAM) un Eiropas Miera mehānisma (EMM) turpmāko attīstību.

Foto: Valsts kanceleja