• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
05/06/2024, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome nesen tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai ieskicētu, kā norit sociālais dialogs valstī un kādus rezultātus nesis darba devēju ieguldījums nodokļu politikas, cilvēkkapitāla attīstības un citos Latvijas ekonomikas izaugsmi veicinošos jautājumos. Puses ir vienisprātis, ka šī brīža valdības dienaskārtībā prioritātei jābūt konkurētspējīgu darbaspēka nodokļu pamatnostādņu apstiprināšanai.

LDDK prezidents Andris Bite pauž: “Patiesības mirklis ir tuvu – Finanšu ministrija (FM) ir solījusi šomēnes prezentēt nodokļu politikas pamatnostādņu projektu, pie kā kopā strādāts vairāk nekā gadu. Latvijas darba devējiem vajag Baltijā konkurētspējīgu darbaspēka nodokļu sistēmu. To naudas daudzumu, ko šobrīd pazaudējam, samaksājot augstākus darbaspēka nodokļus, mēs nevaram ieguldīt uzņēmuma attīstībā vai palielināt darbinieku atalgojumu, tādējādi turpinām ekonomikas rādītājos atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.”

Latvijā ir salīdzinoši augstākais darbaspēka nodokļu slogs visos [neto] algas līmeņos, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm. LDDK rosina ieviest FM Nodokļu darba grupā sagatavoto scenāriju Nr. 14 (vai Nr. 5A)1, kas paredz jau pirmajā gadā diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu aizstāt ar fiksētu neapliekamo minimumu 500 EUR apmērā, tam pakāpeniski sasniedzot 80% no minimālās algas. Šis variants ir pietiekami ambiciozs, jo paredz strauju izrāvienu, jau pirmajā gadā kopš izmaiņām nodrošinot Latvijas darbaspēka nodokļu konkurētspēju starp Baltijas valstīm. Jāņem vērā, ka turpmākajos gados arī kaimiņvalstis varētu samazināt savu darbaspēka nodokļu slogu – tāpēc jebkuros citos izmaiņu scenārijos, kas paredz lēnāku virzību, Latvijai var arī neizdoties panākt Lietuvu un Igauniju.

Tikšanās laikā Valsts prezidents E. Rinkēvičs atzinīgi novērtēja LDDK līdz šim paveikto sociālā dialoga stiprināšanā un valsts izaugsmes veicināšanā. “Šobrīd cenšamies veikt nozīmīgas pārmaiņas valstī, tādēļ ir svarīgi, ka tiek nodrošināta atvērta diskusija ar partneriem. Visām iesaistītajām pusēm jāpiedalās ar savām idejām, kā arī ir jābūt gatavām, ka tās var netikt pilnībā īstenotas, jo būs jāmeklē labākais iespējamais kompromiss. Cieņpilns dialogs nozīmē to, ka, ja kāds risinājums netiek ņemts vērā, tas ir argumentēti jāskaidro,” pēc tikšanās norādīja Valsts prezidents.

Arī LDDK padomes locekļi, Uldis Tatarčuks, Sanita Bajāre, Uldis Ameriks, Guntars Kokorēvičs, Edijs Kupčs uzsver efektīva sociālā dialoga trūkumu likumdošanas procesos, jo esošā sadarbība starp valdību un partneriem nav labas pārvaldības un uz rezultātu vērstas sadarbības principos balstīta. Nereti novērojams, ka politiskā griba ir, ministru līmenī ir iespējams panākt vienprātību sarunās, taču lēmumu pieņemšana aizkavējas vai apstājas ierēdniecības līmenī.

Runājot par cilvēkkapitāla attīstību, LDDK uzsver, ka, saskaņā ar prognozēm, tuvāko piecu gadu laikā Latvijai ir nepieciešams pārkvalificēt ap 300 000 nodarbināto, taču šobrīd nav sistēmiska ietvara – kā. Dažādu fondu programmās plānots mācīt tikai ap 80 000 nodarbināto kopā, taču lielāko daļu – IT jomā. Esošie risinājumi pārkvalifikācijā nav nodrošinājuši to, ka mācību dalībnieki nonāk uzņēmumos – liela daļa no viņiem mācās hobiju līmenī (to pierāda Valsts kontroles ziņojums), vēl daļa mācās tādas kvalifikācijas, kurām pretī nav reālu uzņēmumu viņa dzīvesvietā.

Darba devēju uzskatā risinājums varētu būt – nodarbināto (vai uzņēmumu, kam nepieciešama nodarbināto pārkvalifikācija) vajadzībās izveidota vienkārši funkcionējoša sistēma: iespēja pieteikties pārkvalifikācijai vienā iestādē / vietā; kompetenta prasmju un zināšanu novērtēšana, ko var izmantot nodarbinātais / darba devējs / izglītības iestāde; sociāls atbalsts tām grupām, kurām tas ir nepieciešams, un karjeras mentors, kas nodrošina sasaisti ar uzņēmumiem; profesionālas mācības.

Šādi īstenojot vienotu pieeju, samazinās fragmentārisms, un, lai to īstenotu, ir nepieciešama atbildīgā iestāde par visu procesu, kas attiecīgi katram posmam piesaista citas kompetentās iestādes. Šādu praksi īsteno jau Somijā (apvienotā prasmju aģentūra zem EM un IZM), kā arī attīsta Īrijā un citās valstīs.

Attiecībā uz zaļo kursu un klimata mērķiem, LDDK vērš uzmanību, ka nebūs iespējams sasniegt 2030. gada mērķus bez nepanesama sloga uzņēmumiem. Ņemot vērā notikušās diskusijas un pieejamo informāciju, LDDK no ministrijām sagaida atjaunotu laika grafiku ar reāliem termiņiem Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) iesniegšanai Eiropas Komisijā (EK) un modelēšanas rezultātu diskusiju ar nozarēm. LDDK vēlas informāciju un iesaisti informācijas apritē sarunās ar EK par mērķu neizpildi, EK atbalstu un 2030. gada mērķu sloga pārlikšanu uz vēlākiem gadiem.

Ja enerģētikas dekarbonizācijā ir progress, tad citos sektoros, piemēram, ēku sektorā (to siltināšana), transportā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā trūkst konkrētu izmaksefektīvu un sociāli atbildīgu pasākumu emisiju samazināšanai. Atgādināms, ka virzība uz klimatneitralitāti ir tautsaimniecības attīstība, dekarbonizējot nozares. Īpašs uzsvars ir uz uzņēmējdarbības attīstību.

Sarunā ar Valsts prezidentu tika pārrunāts arī tas, kā veicas ar birokrātijas mazināšanu. Ar Ministru prezidentes 2023.gada 6.novembra rezolūciju Nr. 2023 – 1.1.1./17-35 Ekonomikas ministrijai bija uzdots sadarbībā ar ministrijām sniegt priekšlikumus par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, tai skaitā, bet ne tikai, vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā, zemes ierīcībā, būvniecībā, kadastrālajā uzmērīšanā, ietekmes uz vidi novērtējumu, atmežošanā.

Ir uzsākti procesi, kuru efektivitāti varēsim vērtēt pēc reālu pasākumu ieviešanas. Nepilnu 2 mēnešu laikā intensīvā ministriju un sociālo partneru sadarbībā tika sagatavots un MK 02.04.2024 pieņemts protokollēmums “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā”, kurā identificēti un apstiprināti vairāk kā 100 veicamie uzlabojumi- grozījumi normatīvajos aktos, padziļinātie izvērtējumi u.c.

Vienlaikus, LDDK ieskatā, progress ir pārāk lēns un pietrūkst konkrēta valdības rīcības plāna. LDDK ir aicinājusi Valsts kanceleju veikt koordinētu un plānveidīgu darbu, pārskatot normatīvo regulējumu visās jomās. LDDK ir gatava sadarboties veiksmīga rezultāta panākšanā.

Visbeidzot, LDDK vērš uzmanību, ka godīgas konkurences vides regulējuma un izpratnes trūkums novedis pie tā, ka šobrīd atsevišķās jomās privātām kapitālsabiedrībām nepamatoti jādarbojas paralēli un jākonkurē ar publiskajām kapitālsabiedrībām, kuras atsevišķos gadījumos saņem tiešus un netiešus biznesa atbalsta instrumentus no akcionāra (valsts/ pašvaldība), piemēram, medicīnas nozarē, izglītības un kultūras, atkritumu apsaimniekošanas, apsardzes jomās u.c.

Normatīvais regulējums, kas saistošs publiskajām kapitālsabiedrībām, ir apjomīgs un pārmērīgi ierobežojošs, kas neļauj vienlīdzīgi un brīvi konkurēt ar privātā kapitāla sabiedrībām, kur šāda konkurence būtu vajadzīga un radītu labumu patērētājiem, sabiedrībai kopumā veicinot eksportspēju un inovācijas.

Godīgas konkurences nodrošināšanai LDDK ieskatā nepieciešamas fundamentālas un sistēmiskas regulējuma pārmaiņas, kā arī veicināt virzību uz vienotu, jēgpilnu izpratni, kas saistīta ar domāšanas, uzskatu un ieradumu maiņu, liekot pamatā fokusu uz konkurences neitralitātes ievērošanas nodrošināšanu. Ir jānodrošina publisko kapitālsabiedrību kā nacionālās vērtības pienācīga pārvaldība, izmantojot to potenciālu un audzējot vērtību valsts un sabiedrības interesēs. Joprojām gan pārvaldes institūcijās, gan sabiedrībā vērojams maldīgs uzskats, ka publiskajām kapitālsabiedrībām nebūtu vēlams iesaistīties biznesā, pelnīt, bet pamatā īstenot publisko kapitālsabiedrību sociālo lomu.

1,003 skatījumi




Video

VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu

17/12/2024

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...

Lasīt tālāk
Video

Kavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju

17/12/2024

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...

Lasīt tālāk
Video

“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!

13/12/2024

“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās

12/12/2024

Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām

12/12/2024

Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...

Lasīt tālāk
Video

Plānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā

29/10/2024

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...

Lasīt tālāk
Video

Irēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...

Lasīt tālāk
Video

Kaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...

Lasīt tālāk
Video

Mazinās administratīvo slogu būvniecības jomā

23/10/2024

2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...

Lasīt tālāk
Video

ĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”

18/10/2024

“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...

Lasīt tālāk