Lembergs: Valdība četrus gadus ir mērķtiecīgi strādājusi, lai Latvijā izskaustu tranzītbiznesu
Latvijas valdība kopā ar stratēģiskajiem partneriem ir radījusi tranzītbiznesa krīzi, intervijā “Ventas Balss” sacīja Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs.
Viņš norādīja, ka Latvijas valdība četrus gadus ir mērķtiecīgi strādājusi, lai Latvijā izskaustu tā saucamo tranzītbiznesu un līdz ar to arī ostas, valsts dzelzceļu.
“Jāsaka, šos negatīvos uzdevumus viņi pilda labi. Vispirms torpedēja kreditēšanas sistēmu – urā, viss kārtībā. Torpedēja banku sistēmu, kas bija orientēta uz klientu, naudas resursu piesaisti, – arī tas viņiem izdevās. Tagad viņi ir lielā mērā sagrāvuši visu tranzīta sistēmu. Latvijai tā ir specializācija starptautiskajā darba dalīšanā. Līdz ar to ostas – Rīgas, Ventspils – ir lielas cietējas, tāpat kā Latvijas dzelzceļš. Domāju, ka tuvu ir tas laiks, kad ekskursantiem rādīs: kādreiz te bija tāds terminālis, tur – tāds, tur – dziļūdens kuģu piestātne. Tagad jau lielā mērā tā ir vēsture,” sacīja Lembergs.
“Valdība to dara absolūti mērķtiecīgi. Minēšu jums vienu elementāru piemēru – mangāna rūda. Vai, vai, vai, Latvijā to pārkrauj, kādas šausmas, to izmanto metāla ražošanā, metālu izmanto ieročiem, līdz ar to Latvija palīdz Krievijai karā! Tagad paskatāmies no cita skatu leņķa. Mangāna rūdu iegūst kur? Tā nāk no Āfrikas. Ko dara Latvija? Pārkrauj šo rūdu ostā – iekrauj vagonos un ved uz austrumiem. Tagad Latvija to vairs nedara. Latvija ar to pelnīja apmēram 30 miljonus eiro. Ogles transportēja uz Ventspili, un pēc tam šajos vagonos krāva mangāna rūdu, līdz ar to tas bija ekonomiski ļoti loģiski un pareizi. Latvija to vairs nedara – 30 miljonus Latvijai nevajag! Līdz ar to nav darba ostās, nav darba dzelzceļam. Kur to kravu pārkraus, kas pelnīs? Krievijas termināļos. Rūda, kas nāk no Āfrikas, tāpat nonāks Krievijā. Tikai starpība ir tāda, ka līdz tam pelnīja Latvija, bet pēc tam 30 miljonus pelnīs Krievija. Vai Krievija paliks nabadzīgāka vai bagātāka? Bagātāka. Pateicoties kam? Tam, ka Latvija atteicās no naudas. Bagāts dara, kā grib,” pauda politiķis.
“Diemžēl šī Latvijas valdības kopā ar stratēģiskajiem partneriem iniciētā tranzītbiznesa krīze vai tā likvidācija skar un skars tūkstošiem Latvijas ģimeņu, kurām valsts nevar piedāvāt jaunu darbu, ar ko aizvietot zaudēto,” sacīja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk