Zaudējot ģimenes apgādnieku, 41 % iedzīvotāju esošo dzīves līmeni spētu nodrošināt ne ilgāk kā trīs mēnešus
Gadījumā, ja saskartos ar pēkšņu ģimenes galvenā apgādnieka zaudējumu, 41 % Latvijas iedzīvotāju ar saviem finanšu līdzekļiem esošo dzīves līmeni spētu nodrošināt ne ilgāk kā trīs mēnešus, no tiem 16 % – vien mazāk kā mēnesi, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Vienlaikus teju ceturtā daļa jeb 24 % iedzīvotāju nav aizdomājušies par šādu situāciju un nezina, cik ilgi spētu saglabāt sev ierasto komfortu.
10 % iedzīvotāju esošo dzīves līmeni apgādnieka zaudējuma gadījumā varētu sev nodrošināt ne ilgāk kā sešus mēnešus, savukārt 15 % ir pārliecināti, ka spētu savu ikdienu nodrošināt ilgāk kā sešus mēnešus. Finansiāli nedrošāki jūtas iedzīvotāji vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem – 20 % norāda, ka spētu iztikt ar esošajiem līdzekļiem mazāk kā mēnesi, kamēr vairāk kā trešdaļa jeb 33 % iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 39 gadiem savu finansiālo stabilitāti spētu saglabāt līdz 3 mēnešiem. “Tieši šis ierasti ir vecums, kad cilvēki ir sociāli aktīvi, ar lielāko vidējo ienākumu apjomu, kā arī turpina finansiāli atbalstīt ģimenes locekļus to ikdienas gaitās – bērnus, kuri uzsāk studijas un tam nepieciešami papildu līdzekļi, vai arī palīdz vecākiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu. Tāpēc bažas par savu finansiālo stabilitāti neparedzētās situācijās ir pamatotas,” aptaujas datus komentē Agnese Zvaigznīte, dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības CBL Life valdes priekšsēdētāja.
Kā liecina aptaujas dati, vīrieši divreiz biežāk nekā sievietes ir norādījuši, ka spētu saglabāt esošo dzīves līmeni ilgāk kā sešus mēnešus. Tāpat 13 % sieviešu atzīst, ka jau šobrīd ģimenē ir vienīgās apgādnieces, un arī tas būtiski ietekmē finansiālās drošības sajūtu.
“Reti kurš ikdienā aizdomājas par negatīviem dzīves scenārijiem, kas var būtiski ietekmēt finansiālo labklājību, taču drošības spilvens ir vienkāršākais veids, kā parūpēties par ģimeni neparedzētās situācijās, turklāt to vajadzētu veidot katram pelnītājam ģimenē. Klasiski drošības spilvenam būtu jābūt vismaz 3-6 mēnešu mājsaimniecības izdevumu apmērā, taču, lai ģimene kopumā būtu pasargāta krasos dzīves pavērsienos, būtu nepieciešama summa, kas līdzvērtīga ģimenes gada ienākumiem. Arī vasarā ir vērts atcerēties par uzkrājumiem – ir mazāki komunālie maksājumi kā ziemā, un šo starpību var nevis iztērēt spontānos pirkumos, bet gan novirzīt drošības spilvenam,” papildina Agnese Zvaigznīte.
Reprezentatīvu aptauju par iedzīvotāju finansiālo situāciju un prognozēm banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada maijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk kā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 18 – 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
3 padomi, kā droši izmantot savu Smart-ID un neiekrist krāpnieku nagos
Lai droši iepirktos internetā, apskatītu konta atlikumu internetbankā vai izmantotu kādus citus tiešsaistes pakalpojumus, ir nepieciešama iespēja droši autentificēties jeb pierādīt savu...
Lasīt tālākSāk vākt parakstus par pensiju 2. līmeņa uzkrājumu nesamazināšanu
IPAS Indexo *INDEXO) sabiedrības līdzdalības platformā Mana Balss ir ierosinājusi iniciatīvu par pensiju 2. līmeņa iemaksu nesamazināšanu, kas ir pretstatā ar valdības ieceri par gandrīz...
Lasīt tālākEksperts skaidro – vai mūsu vecumdienu finansiālo labklājību spēs nodrošināt nākamās paaudzes?
Aktuālās prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam teju 76% pasaules valstu dzimstības rādītāji būs zemāki nekā nepieciešams stabilas populācijas nodrošināšanai, un arī Latvijā situācija...
Lasīt tālākLatvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei
Latvijas Banka ir izstrādājusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei un atbildīgās ministrijas – Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju – iepazīstinājusi...
Lasīt tālākEksperte skaidro – kā plānot budžetu ģimenes pieauguma laikā?
Mazuļa ienākšana ģimenē ir emocijām bagāts un arī vienlīdz satraucošs laiks. Tās ir nozīmīgas pārmaiņas, kas maina ne tikai ģimenes paradumus un ierasto kārtību, bet būtiski ietekmē...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Neraugoties uz atsevišķiem uzlabojumiem, kreditēšanas jomā vēl ir daudz iespēju progresam
Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu Pieejamības Pārskatu 2024" – otro analītisko izdevumu, kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā...
Lasīt tālākEksperts: demogrāfiskās tendences kombinācijā ar iemaksu samazināšanu pensiju 2. līmenī rada būtiskus riskus strādājošajiem
Ikviens cer uz pārtikušām vecumdienām, ko beidzot pavadīt, pelnīti atpūšoties un nesatraucoties par savu finansiālo situāciju. Tomēr šobrīd Latvijā pensija veido tikai ap 40% no iedzīvotāju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība Rīgā otrajā ceturksnī nemainījās
Mājokļu pieejamība šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies abās kaimiņvalstu galvaspilsētās – Tallinā un Viļņā, taču Rīgā palika teju nemainīga. Tas, galvenokārt, saistāms ar nelielu...
Lasīt tālākEuribor samazinājums palielinās iedzīvotāju izvēles iespējas mājokļu tirgū
Kā, piepildoties prognozēm par Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem samazināt Euribor likmes, mainīsies kredīta ikmēneša maksājums un vai pieaugs arī aizdevuma summa, uz kādu var pretendēt...
Lasīt tālākCik pelna jaunākie mājokļa kredīta saņēmēji?
Kā liecina bankas Citadele dati, šī gada pirmajā pusgadā mājokļa kredītu aizņēmēji visbiežāk bijuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, taču vienlaikus par 80 % pieaudzis noslēgto...
Lasīt tālāk