Darba devēja apmaksātas studijas motivēs darbiniekus celt savu izglītības līmeni
Piedāvājot segt studiju maksu, uzņēmums iegulda gan darbiniekos, gan savā konkurētspējā, jo darbinieks iegūst papildu prasmes, kas nepieciešamas konkrētam darba devējam, turklāt tās neuzliek papildu administratīvo slogu, uzskata Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.
Sākot ar šā gada janvāri, darba devēja segto darbinieka studiju maksu neapliek ar ienākuma nodokli, kas jau tuvākajā nākotnē var būtiski veicināt šādu iespēju izmantošanu darbinieku izglītības līmeņa paaugstināšanai.
“Gan profesionāļi, kuri savā jomā ir sasnieguši “stikla griestus”, gan darba devēji arvien vairāk interesējas par tālākizglītības iespējam, jo finanšu jomā tehnoloģijas attīstās nepārtraukti, un tas, kas augstskolā apgūts pirms desmit un vairāk gadiem, var nebūt aktuāls patlaban,” saka rektore.
Konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” pērn veiktās aptaujas dati liecina, ka 38% Latvijas organizāciju piedāvā apmaksātas akadēmiskās vai profesionālās studijas saviem darbiniekiem. Turklāt tikai 18% šādu iespēju piedāvā visiem darbiniekiem, savukārt 20% – daļai darbinieku, visbiežāk vadītājiem.
“Mēs šobrīd esam situācijā, kad mācīšanās, pārkvalificēšanās un savu zināšanu papildināšana ir vitāli būtiska gan katram darbiniekam individuāli, gan uzņēmumam un ekonomikai kopumā. Mums nekad vairs nebūs tādas situācijas, kad darbinieks, pabeidzis savas mācības, varēs visu atlikušo mūžu veltīt darbam, nemācoties klāt jaunas prasmes,” uzskata “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante Anta Praņēviča
Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma prognozēm līdz 2025. gadam aptuveni 50% darbinieku būs nepieciešama pārkvalificēšanās.
“Darba devējiem ir svarīga loma cilvēkkapitāla stiprināšanā. Ikviens, arī pats uzņēmums, iegūst, attīstot darbinieku prasmes, rūpējoties par darbinieku veselību, pielāgojot darba vidi darbinieku vajadzībām. Kāds ir teicis – rūpējieties par saviem darbiniekiem, un viņi jums sakļaus kalnus,” saka ekonomikas doktors, Latvijas Bankas galvenais ekonomists, Latvijas Universitātes asociētais profesors Oļegs Krasnopjorovs.
SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Anita Segliņa stāsta, ka banka lielu nozīmi pievērš mācīšanās kultūras veicināšanai. Mācību aktivitātes tiek īstenotas gan visiem kopīgi, gan individuālā līmenī vai konkrētas struktūrvienības kolēģiem.
“Katrai bankas pārvaldei kalendārajā gadā ir atvēlēta konkrēta summa nepieciešamo profesionālo prasmju pilnveidošanai, kuru darbinieki individuāli, saskaņojot ar savu vadītāju, vai visa komanda kopā var izmantot dažādu profesionālo mācību, semināru, konferenču un kursu apmeklēšanai. Viss atkarīgs no tā, kāda veida attīstības iespējas nepieciešamas konkrētajai lomai vai darbiniekam. Atbilstoši vajadzībām sadarbībā ar Personāla pārvaldes kolēģi tiek piemeklēts labākais risinājums,” norāda Segliņa.
Viņa arī piebilst, ka 2023. gadā SEB bankas darbinieks mācībām veltīja vidēji 45 stundas. Jau trīspadsmito gadu darbinieki ar augstāko izglītību var pieteikties SEB bankas apmaksātai studiju stipendijai tālākai izglītībai. Šogad līdz 2000 eiro stipendijas studijām tiks piešķirtas sešiem darbiniekiem.
Lai saņemtu studiju stipendiju, darbinieks piesakās stipendijas konkursam, sagatavo īsu prezentāciju par sevi un studiju nozīmīgumu. Visas prezentācijas uzklausa SEB vadības komanda, kas pēc tam lemj, kuri pretendenti saņems stipendiju.
“Programmu ieviešot, pirmajos gados atsaucība bija īpaši liela. Pieteikumu skaits būtiski pieauga, sākoties Covid-19 pandēmijai. Taču stabila interese par šo programmu ir bijusi visus gadus,” saka SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Anita Segliņa.
Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece uzskata, ka, sedzot studiju maksu darbiniekiem, ir iespējams noturēt talantus uzņēmumā laikā, kad darba tirgū ir kvalificēta personāla deficīts.
Vēl par tēmu:
Pārtikas preču grozam straujš cenu kāpums
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu valsts lielāko pārtikas veikalos kopš 90.gadu vidus. Vidējās cenas aprēķina atbilstoši mazumtirdzniecības...
Lasīt tālākAutoratlīdzību saņēmējiem tiks saglabāta līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība
Kultūras ministrija (KM) ar koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz 3 gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību - nereģistrēties kā saimnieciskās...
Lasīt tālākParakstītāji aktīvi iestājas par savu pensiju reālo uzkrājumu nosargāšanu
Sabiedrības līdzdalības platformā ManaBalss.lv IPAS Indexo iesniegtā iniciatīva par pensiju 2. līmeņa iemaksu nesamazināšanu ir sasniegusi vajadzīgo 10 000 balsu slieksni visātrāk platformas...
Lasīt tālākBudžeta komisija: bankomātos nedrīkstēs izmantot krievu valodu
Latvijas komercbanku bankomātos vairs nebūs pieejama krievu valoda, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 11.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstītais priekšlikums...
Lasīt tālākPlāno stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū
Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 10.septembrī, trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Darba likumā. Plānots, ka ar grozījumiem...
Lasīt tālākJūlijā būtiski pieaudzis eksports uz ES valstīm, bet samazinājies – uz NVS valstīm
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gada jūlijā gada laikā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 6,5%, savukārt importa vērtība pieauga par 9,3%....
Lasīt tālākFM rīkā darba ņēmēji var aprēķināt algu 2025. gadam atbilstoši darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumam
Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs sniegtajiem priekšlikumiem un viedokļiem, ir izstrādāts darbaspēka nodokļu piedāvājums. Lai darba ņēmēji...
Lasīt tālākFM: Latvijā inflācija turas zem 1%
Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā saglabājas stabili zemā līmenī. 2024. gada augustā patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās...
Lasīt tālākLembergs kritiski vērtē Briškena plānus nodrošināt peļņu tranzītbiznesam
Satiksmes ministra Kaspara Briškena izteikumi par to, kā attīstīs tranzītbiznesu, ir tukša muldēšana, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Komentējot Latvijas dzelzceļa kā uzņēmuma nākotni,...
Lasīt tālākEkonomiku balstīs zemākas procentu likmes
Cīņa pret inflāciju ir bijusi veiksmīga un centrālās bankas ir gatavas spert pārliecinošākus soļus procentu likmju mazināšanā. ASV Centrālā banka – Federālā rezervju sistēma (FRS)...
Lasīt tālāk