Uzņēmumu kreditēšana – kā Latvija izskatās uz Baltijas fona?
2024. gads Baltijas valstu ekonomikās sācies pozitīvi, ko apliecina gan Eiropas Centrālās Bankas dati, gan arī biznesa segmentā no jauna izsniegtā finansējuma pieaugums. Lielākais biznesa kreditēšanas uzrāviens šogad redzams Lietuvā un Latvijā. Kuras nozares attīstības projektiem aizņemas visaktīvāk, un kur ir Latvijas vieta Baltijas uzņēmumu kreditēšanas vidē?
Sākotnējie ekonomikas rādītāji liecina, ka Baltijas valstīs ekonomikas cikls turpina pakāpeniski uzlaboties. Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, jaunu uzņēmumu kreditēšanas apjoms bankā Citadele pieaudzis par 54 %, un šobrīd visaktīvāk aizņemas uzņēmumi vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un būvniecības sektoros.
Baltijas valstu dažādie ekonomikas spēki
Kā liecina Eiropas Centrālās Bankas (ECB) dati, no jauna izsniegto aizdevumu uzņēmējdarbībai 12 mēnešu vidējais rādītājs Baltijas reģionā veido 895 miljonus eiro mēnesī, gandrīz sasniedzot vēsturisko rekordu – 901 miljonu eiro, kas fiksēts 2023. gada decembrī. Šī gada laikā jaunu uzņēmējdarbības aizdevumu apjoms Baltijas reģionā kopumā pieaudzis par 12 % jeb 96 miljoniem eiro.
Vērtējot aizdevumu dinamiku Baltijas reģionā, pozitīvi izceļas Lietuva, kur jaunu aizdevumu 12 mēnešu vidējais rādītājs maijā sasniedza rekordlielu apmēru – 310 miljonus eiro. Igaunijā uzņēmumu kreditēšanas dati kādu laiku ir stabili, savukārt Latvijā kopš 2023. gada sākuma ir fiksēts pakāpenisks uzņēmējdarbības aizdevumu pieaugums: 12 mēnešu vidējais rādītājs audzis par 25 %. Latvijā šī gada pirmajos piecos mēnešos visvairāk jaunie kredīti izsniegti apstrādes rūpniecībai, lauksaimniecībai un būvniecībai.
Lietuvas un Latvijas uzņēmējdarbības aizdevumu pieauguma dinamika pozitīvi korelē ar ekonomikas cikla stiprināšanos. Šī gada pirmajā ceturksnī Lietuvas un Latvijas IKP gada pieaugums bija attiecīgi 3 % un 0,9 %, bet Igaunijas ekonomika samazinājās par 2,1 %. Lai arī Igaunijas ekonomikas samazinājums fiksēts astoto reizi pēc kārtas, tas bija lēnākais kopš 2023. gada trešā ceturkšņa. Igaunijas ekonomikas ciklu turpina ierobežot salīdzinoši augstāks privātā sektora parāds. Eurostat dati liecina, ka mājsaimniecību aizdevumu saistības Igaunijā sasniedz 35 % no IKP, kamēr Lietuvā un Latvijā attiecīgi 22 % un 17 %.
Iekšzemes patēriņš – ekonomikas virzītājspēks
Viens no galvenajiem sektoriem, kas virza Baltijas valstu ekonomiku, ir mazumtirdzniecība jeb iekšzemes patēriņš. Uzlabojumi šī sektora dinamikā saistīti ar augošo patērētāju noskaņojumu Baltijas reģionā. Eiropas Komisijas ekonomikas noskaņojuma rādītāji liecina, ka gan Latvijas, gan Lietuvas ekonomiskā aktivitāte jau ir sasniegusi savu ilggadējo vidējo rādītāju. Igaunijas ekonomika turpina atpalikt, tomēr ir vairākas pazīmes, kas liecina, ka tā stabilizējas un pat lēnām uzlabojas.
Jūnijā mazumtirdzniecības apjoms Latvijā samazinājās par 2,1 % pēc neliela kāpuma iepriekšējos mēnešos, ja salīdzina ar šo paša laika periodu pirms gada. Tikmēr jūnijā Latvijas iedzīvotāju viedoklis par finanšu perspektīvām sasniedza 2022. gada sākuma līmeni, kas tika novērots pirms Krievijas izvērstā kara sākuma Ukrainā.
Kopumā dati liecina, ka algu kāpums un inflācijas palēnināšanās ir izraisījusi Latvijas iedzīvotāju pirktspējas atjaunošanos. Tikmēr reģistrētais bezdarbs jūnijā bija vien 5,1%, savukārt mājsaimniecību noguldījumi komercbankās šī gada jūnijā bija par 3,8 % lielāki nekā pērn un pieauguma temps paātrinās. Šīs tendences parāda patēriņa izaugsmes potenciālu, kas jau tagad redzams mazumtirdzniecības sektora rezultātos.
Nekustamā īpašuma sektorā aktivitātes pieaugums turpinās
Pirmajā pusgadā Citadele Baltijas reģionā aktīvi finansēja arī būvniecības un nekustamā īpašuma sektorus. Par uzlabotām šo sektoru perspektīvām liecina arī nesenā Citadeles veiktā iedzīvotāju aptauja – atjaunojoties pirktspējai un samazinoties procentu likmēm, daļa respondentu Baltijas reģionā tuvākajā laikā plāno iegādāties mājokli.
Tirgus prognozē, ka ECB šogad samazinās bāzes procentu likmes septembrī (79 % iespējamība) un decembrī (80 % iespējamība). Mūsu aprēķini liecina, ka katrs 25 bāzes punktu samazinājums eirozonā samazina vidējo mājokļa aizdevuma maksājumu par aptuveni 40 eiro. Tādējādi turpmākais bāzes procentu likmju samazinājums palīdzēs atjaunot iedzīvotāju pirktspēju un attīstītāju centienus piesaistīt jaunus klientus, veicinot Baltijas valstu nekustamo īpašumu uzņēmumu aktivitāti aizdevumu tirgū. Piemēram, šī gada maijā no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apjoms Latvijā pieauga par vairāk nekā 15 % salīdzinājumā ar pērno gadu, savukārt kopš pērnā gada nogales hipotekārā kreditēšana ir augusi par vairāk nekā 50 %. Līdzīgs pieprasījuma pieaugums nekustamo īpašumu kreditēšanā šogad ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā.
Vēl par tēmu:
Domājot par nākotni, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk rūpējas par finansiālo stabilitāti
Kamēr 15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd nedara neko savas nākotnes labā, vairāk nekā puse jau tagad rūpējas gan par finansiālo labklājību, gan savu fizisko veselību,...
Lasīt tālāk3 padomi, kā droši izmantot savu Smart-ID un neiekrist krāpnieku nagos
Lai droši iepirktos internetā, apskatītu konta atlikumu internetbankā vai izmantotu kādus citus tiešsaistes pakalpojumus, ir nepieciešama iespēja droši autentificēties jeb pierādīt savu...
Lasīt tālākSāk vākt parakstus par pensiju 2. līmeņa uzkrājumu nesamazināšanu
IPAS Indexo *INDEXO) sabiedrības līdzdalības platformā Mana Balss ir ierosinājusi iniciatīvu par pensiju 2. līmeņa iemaksu nesamazināšanu, kas ir pretstatā ar valdības ieceri par gandrīz...
Lasīt tālākEksperts skaidro – vai mūsu vecumdienu finansiālo labklājību spēs nodrošināt nākamās paaudzes?
Aktuālās prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam teju 76% pasaules valstu dzimstības rādītāji būs zemāki nekā nepieciešams stabilas populācijas nodrošināšanai, un arī Latvijā situācija...
Lasīt tālākLatvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei
Latvijas Banka ir izstrādājusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei un atbildīgās ministrijas – Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju – iepazīstinājusi...
Lasīt tālākEksperte skaidro – kā plānot budžetu ģimenes pieauguma laikā?
Mazuļa ienākšana ģimenē ir emocijām bagāts un arī vienlīdz satraucošs laiks. Tās ir nozīmīgas pārmaiņas, kas maina ne tikai ģimenes paradumus un ierasto kārtību, bet būtiski ietekmē...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Neraugoties uz atsevišķiem uzlabojumiem, kreditēšanas jomā vēl ir daudz iespēju progresam
Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu Pieejamības Pārskatu 2024" – otro analītisko izdevumu, kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā...
Lasīt tālākEksperts: demogrāfiskās tendences kombinācijā ar iemaksu samazināšanu pensiju 2. līmenī rada būtiskus riskus strādājošajiem
Ikviens cer uz pārtikušām vecumdienām, ko beidzot pavadīt, pelnīti atpūšoties un nesatraucoties par savu finansiālo situāciju. Tomēr šobrīd Latvijā pensija veido tikai ap 40% no iedzīvotāju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība Rīgā otrajā ceturksnī nemainījās
Mājokļu pieejamība šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies abās kaimiņvalstu galvaspilsētās – Tallinā un Viļņā, taču Rīgā palika teju nemainīga. Tas, galvenokārt, saistāms ar nelielu...
Lasīt tālākEuribor samazinājums palielinās iedzīvotāju izvēles iespējas mājokļu tirgū
Kā, piepildoties prognozēm par Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem samazināt Euribor likmes, mainīsies kredīta ikmēneša maksājums un vai pieaugs arī aizdevuma summa, uz kādu var pretendēt...
Lasīt tālāk