• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
16/08/2024, Kategorija: Ekonomika

Līdzīgi kā iepriekš arī pērn par veiksmīgāko reģionu attīstības virzītājspēku kļuva pakalpojumu eksporta nozare, vēsta Luminor reģionu eksporta pētījuma dati. Aizvadītajā gadā preču nozaru pieaugumu bremzēja notikumi pasaules ekonomikā, bet pakalpojumu attīstību virzīja pandēmijas beigu efekti. Reģionu sniegums pērn bija kontrastējošs – vislabāk veicās Rīgai, lēnākā attīstība Vidzemē.

Veiksmīgākais reģions – Rīga, vislēnāk attīstījusies Vidzeme

Pagājušajā gadā vissekmīgākā reģionālā eksporta ekonomika bija Rīgas reģionā, galvenokārt pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta attīstībai. Informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumu eksportā strādājošo ienākumi auga par 13%, un šīs nozares ir izteikti koncentrētas galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Tāpat strauji auga Rīgas un tās apkārtnes ienākumi no transporta un tūrisma pakalpojumiem, tāpat te arī koncentrējas vairākas salīdzinoši sekmīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares, kā elektronika un elektrotehnika. “Rīgas reģiona eksporta ekonomika bija attīstības līdere arī 2022. gadā pretstatā iepriekšējiem diviem gadiem. Tad pandēmijas ekonomiskie efekti nelabvēlīgāk ietekmēja pakalpojumu nozares, kas dominē galvaspilsētā, turpretim pieprasījums pēc precēm bija neparasti stiprs,” komentē pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Savukārt lēnākā eksporta attīstība pērn bija Vidzemē (+4%), kas galvenokārt ir izskaidrojams ar krīzi meža nozarē, jo īpaši būvgaldniecībā un māju ražošanā, kas Vidzemē ir ļoti attīstītas. Varētu teikt, ka Vidzeme šādi “maksā” par pasaules mājokļu tirgus svārstībām, kas šo reģionu padarīja ļoti veiksmīgu 2020. – 2021. gadā.

Reģionu eksporta nozaru ienākumu summa pērn auga par 8%, kas ir lēnāk nekā 2022.gadā (14%), taču eksporta nozarēs strādājošo pirktspēja stabilizējās, atšķirībā no 2022. gada, kad cenas auga ievērojami straujāk nekā algas.

Sekmīgākās – pakalpojuma eksporta nozares

Līdzās intelektuālajiem pakalpojumiem kā ļoti sekmīgu nozari pērn var atzīmēt elektroniku (+28%), kas galvenokārt ir saistīts ar sakaru iekārtu ražotāju attīstību Rīgā, kā arī Daugavpilī strādājošā uzņēmuma Pulsar Optics straujo darbības apjomu kāpumu. Strauji attīstījās arī elektrotehnika (+15%), labvēlīgi ietekmējot strādājošo ienākumus Rīgā, Liepājā un Līvānos, šajā nozarē laba attīstība bija visos vadošajos uzņēmumos. “Pētījumā izmantotā pieeja ļauj arī uzzināt, kā klājas atsevišķu produktu kategoriju ražotājiem, tādējādi ļaujot nozaru sekmēs ieskatīties detalizētāk nekā oficiālā statistika,” uzsver P. Strautiņš. Dronu un tajos izmantotās programmatūras ražotāju izmaksātais atalgojums pērn auga par 44%, bet laikā kopš 2020.gada tas jau pieaudzis pat 3,4 reizes, bet deviņu gadu laikā pat 20 reizes.

Vairākām nozarēm 2023.gads bija grūtību laiks. Pērn samazinājās nemetālisko minerālu (galvenokārt būvmateriālu) ražotāju algu fonds (-2%), šo nozari būvniecības krīze eksporta tirgos ietekmēja vēl vairāk nekā kokapstrādi, kurai ir arī citi noieta tirgi. Taču produktu grupu dalījumā balstītā pieeja atklāj vājās vietas arī meža nozarē, tā māju un to moduļu ražotāji piedzīvoja krīzi (-6%) pēc ļoti sekmīgas attīstības perioda, tāpat pērnais gads nebija veiksmīgs pēdējā desmitgadē kopumā strauji augušajiem būvgaldniecības produktu ražotājiem (-1%).

Latvijas reģionu attīstībai īpaši svarīgas nozares ir meža nozare (mežsaimniecība un kokapstrāde) un inženierija (metālu ražošana, apstrāde, mašīnbūve un elektronika). Šīs nozares rada lielu ienākumu apjomu, tas ilgākā laikā strauji aug un tās ir plaši pārstāvētas dažādos reģionos. Mērot ienākumu pieaugumu uz vienu pašvaldības iedzīvotāju, pērn meža nozares attīstības līderis bija Ventspils novads, kam cieši seko Kuldīgas un Ropažu novads. Savukārt inženierijas nozarē atkārtoti straujāko attīstību panācis Līvānu novads, bet labas sekmes guvis arī Mārupes novads un Ventspils pilsēta.

“Šis pētījums vērtē novadu un pilsētu ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus pārējā Latvijā un pasaulē. Līdz ar to tas, pirmkārt, ir reģionu attīstības, nevis Latvijas eksporta reģionālās un nozaru izcelsmes pētījums. Taču tas arī palīdz saprast, kā Latvija kopumā pelna naudu no tirdzniecības ar pārējo pasauli,” norāda ekonomists.

904 skatījumi




Video

Kredītiestāžu solidaritātes iemaksu ieņēmumi tiks novirzīti valsts drošībai

19/09/2024

Finanšu ministrijā šobrīd norit darbs pie iespējamā kredītiestāžu solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai...

Lasīt tālāk
Video

Valdībā izskatīs darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumu

19/09/2024

Finanšu ministrija sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā. Tas sagatavots...

Lasīt tālāk
Video

Rosina pensionāra neapliekamo minimumu noteikt 1000 eiro apmērā

19/09/2024

Finanšu ministrija (FM) ir atrisinājusi jautājumu gan par strādājošu, gan par nestrādājošu visu veidu pensiju saņēmēju ienākumu izmaiņām darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumā....

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas preču grozam straujš cenu kāpums

16/09/2024

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu valsts lielāko pārtikas veikalos kopš 90.gadu vidus. Vidējās cenas aprēķina atbilstoši mazumtirdzniecības...

Lasīt tālāk
Video

Autoratlīdzību saņēmējiem tiks saglabāta līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība

13/09/2024

Kultūras ministrija (KM) ar koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz 3 gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību - nereģistrēties kā saimnieciskās...

Lasīt tālāk
Video

Parakstītāji aktīvi iestājas par savu pensiju reālo uzkrājumu nosargāšanu

12/09/2024

Sabiedrības līdzdalības platformā ManaBalss.lv IPAS Indexo iesniegtā iniciatīva par pensiju 2. līmeņa iemaksu nesamazināšanu ir sasniegusi vajadzīgo 10 000 balsu slieksni visātrāk platformas...

Lasīt tālāk
Video

Budžeta komisija: bankomātos nedrīkstēs izmantot krievu valodu

12/09/2024

Latvijas komercbanku bankomātos vairs nebūs pieejama krievu valoda, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 11.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstītais priekšlikums...

Lasīt tālāk
Video

FM rīkā darba ņēmēji var aprēķināt algu 2025. gadam atbilstoši darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumam

10/09/2024

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs sniegtajiem priekšlikumiem un viedokļiem, ir izstrādāts darbaspēka nodokļu piedāvājums. Lai darba ņēmēji...

Lasīt tālāk
Video

FM: Latvijā inflācija turas zem 1%

10/09/2024

Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā saglabājas stabili zemā līmenī. 2024. gada augustā patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomiku balstīs zemākas procentu likmes

09/09/2024

Cīņa pret inflāciju ir bijusi veiksmīga un centrālās bankas ir gatavas spert pārliecinošākus soļus procentu likmju mazināšanā. ASV Centrālā banka – Federālā rezervju sistēma (FRS)...

Lasīt tālāk