3 padomi, kā droši izmantot savu Smart-ID un neiekrist krāpnieku nagos
Lai droši iepirktos internetā, apskatītu konta atlikumu internetbankā vai izmantotu kādus citus tiešsaistes pakalpojumus, ir nepieciešama iespēja droši autentificēties jeb pierādīt savu personību. Latvijā visbiežāk izmantotais autentifikācijas rīks ir Smart-ID lietotne, kurai šobrīd ir jau vairāk nekā 3,5 miljoni lietotāju visā Baltijā. Tomēr par spīti tās popularitātei un šķietami vienkāršajai lietošanai arī Smart-ID lietotnes lietošanā iespējams saskarties ar dažādiem drošības riskiem. Kā rūpēties par savu finanšu drošību un ko ņemt vērā, izmantojot Smart-ID, stāsta Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Lai gan Smart-ID ir izstrādāts tā, lai pasargātu lietotājus no viņu datu nokļūšanas finanšu krāpnieku nagos, tomēr svarīgi arī katram pašam rūpēties par savu datu drošību.
Neapstiprini neatpazītus maksājumus
Lietojot Smart-ID, viens no galvenajiem nosacījumiem – nekad savā Smart-ID lietotnē neievadīt apstiprinājumu, ja pats tajā brīdī neesat to ierosinājis vai neizmantojat internetbanku vai mobilo banku. Ja esat nonācis situācijā, kurā jums pēkšņi Smart-ID ir jāievada PIN kods, visticamāk, kāda cita persona mēģina piekļūt jūsu internetbankai.
Pievērs uzmanību informācijai Smart-ID
Veicot darījumus īpaša uzmanība jāpievērš kodam, kas parādās jūsu tālrunī Smart-ID lietotnē, un kodam tiešsaistē, kur veicat kādu darbību, piemēram, pieslēdzaties internetbankas kontam vai veicat kādu maksājumu. Pirms PIN koda ievades, obligāti ir jāpārliecinās, vai abi šie kodi sakrīt. Tikpat svarīgi ir pārliecināties, vai konkrētā darījuma summa ir atbilstoša darījumam, kuru vēlaties īstenot, un pēkšņi Smart-ID netiek norādīta cita, iespējams, lielāka summa. Ja kodi un naudas summas un saņēmēja informācija sakrīt, droši varat ievadīt PIN kodu un apstiprināt maksājumu.
Ar PIN kodiem labāk nedalies
Lai gan šī drošības taktika pēc ekspertu ieteikumiem būtu jāievēro attiecībā uz jebkuriem, piemēram, bankas karšu vai viedtālruņa, drošības kodiem, cilvēki nereti tomēr šo padomu neņem vērā. Lai pasargātu sevi, drošāk tomēr ir PIN kodus nenodot pat tuvākajiem radiniekiem vai draugiem, lai maksimāli samazinātu jebkādu iespēju svešām personām piekļūt jūsu Smart-ID kontam. Tāpat vērts piedomāt pie PIN kodu izveides – neveidojat tos kā sev nozīmīgus datumus vai ļoti vispārināmas skaitļu kombinācijas (1234, 0000 u.tml.), jo šādi kodi ir ļoti viegli uzminami.
Tālrunī lejuplādē uzticamas lietotnes un regulāri tās atjaunini
Viedierīces ir viens no kanāliem, caur kuru krāpnieki pavisam veikli un nemanāmi var piekļūt teju visiem datiem un informācijai par mums, jo tajos tiek saglabāts it viss. Tieši tādēļ savu viedtālruni jāuztur pēc iespējas lielākā drošībā, un viens no pamatnoteikumiem – regulāri veikt operētājsistēmas un lietotņu atjaunināšanu. Tāpat nepieciešamās lietotnes un programmatūru vienmēr lejuplādējiet tikai no drošiem avotiem, piemēram, Google Play vai App Store veikaliem, jo tajos lietotnes tiek pārbaudītas un ir uzticamas un drošas lietošanai.
Ievēro ierastos drošības priekšnoteikumus
Lietojot Smart-ID, nevajadzētu aizmirst arī par ikdienas piesardzību attiecībā uz saviem personas datiem un citu sensitīvu informāciju, lai rūpētos, ka tā nenonāk krāpnieku rīcībā. Pirms maksājumu veikšanas vai datu ievadīšanas interneta vietnēs vienmēr rūpīgi pārbaudiet informāciju, izmantojot oficiālus informācijas avotus. Nekad neglabājiet savas paroles un PIN kodus vietās, kur tiem var piekļūt citi cilvēki.
“Smart-ID ir veidots kā maksimāli drošs autentifikācijas rīks, kas rūpējas par lietotāju datu drošību un tiek regulāri uzlabots, lai pasargātu no aizvien jaunām krāpnieciskām metodēm. Taču neraugoties uz to, ļoti svarīgas ir katra lietotāja rūpes un zināšanas par to, kā pasargāt savus datus, piemēram, veicot tiešsaistes pirkumus. Ik reizi, izmantojot Smart-ID lietotni darījumu (transakciju) apstiprināšanai, aicinām būt vērīgiem un uzmanīgiem un ievērot ierastos drošības pamatnoteikumus, lai pasargātu savus datus un naudu no krāpnieku rokām,” uzsver “Smart-ID” izstrādātāja “SK ID Solutions” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere.
Ja ir radušās aizdomas par krāpšanu, nekavējoties jāsazinās ar banku, informējot par radušos situāciju.
Vēl par tēmu:
Trešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālākĪres tirgus Latvijā: Rīga un Kurzeme izceļas ar lielāko īrnieku skaitu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo sev vai tuviniekiem piederošā īpašumā, tomēr Luminor bankas veiktā aptauja atklāj, ka 15% šobrīd dzīvo īrētā mājoklī. Šī tendence dažādos...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti, ka atpazīs finanšu krāpniekus
Vairāk kā puse (68%) Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti un uzskata, ka spēj atpazīt un izvairīties no finanšu krāpniecības mēģinājumiem, liecina Luminor veiktā aptauja.* Lielākā...
Lasīt tālākDarba devēja iemaksas pensiju 3. līmenī aug; pērn par 11% lielākas
Lai parūpētos par savu labklājību vecumdienās, papildus pensiju 1. un 2. līmenim būtiski veidot arī citus uzkrājumus. Viens no veidiem, kā nodrošināt finansiāli stabilāku dzīvi, sasniedzot...
Lasīt tālāk