Augstskolu konkurētspējas veicināšanai komisija atbalsta grozījumus par valodas prasībām akadēmiskajam personālam
Augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes stiprināšanai un augstskolu konkurētspējas veicināšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 17.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām akadēmiskajam personālam.
Lai veicinātu augstskolas attīstību tās stratēģiskajā specializācijā, plānots, ka akadēmiskā personāla amatā varēs ievēlēt arī ārzemnieku, kura valsts valodas prasmes neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam apjomam. Tas neattieksies un lektoriem un asistentiem. Personu bez atbilstošām valsts valodas prasmēm varēs ievēlēt tikai vienu reizi un uz laiku, ne ilgāku par sešiem gadiem, paredz komisijā otrajā lasījumā atbalstītā grozījumu redakcija.
Vienlaikus augstskolai būs jānodrošina iespēja amatā ievēlētajam ārzemniekam apgūt valsts valodu, un pēc sešu gadu termiņa beigām viņu atkārtoti ievēlēt amatā tajā pašā vai citā augstskolā varēs tikai tad, ja pa šo laiku ārzemnieks būs ieguvis apliecinājumu par valsts valodas prasmēm Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Ministru kabinetam minētie noteikumi būs jāizdod divu mēnešu laikā pēc tam, kad Augstskolu likuma grozījumi būs stājušies spēkā.
Grozījumi stiprinās augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti, veicinot starptautiski atvērtu vidi augstskolās. Kā uzsvērts likumprojekta anotācijā, viens no faktoriem, kas šobrīd ietekmē atvērtību, ir normatīvajos aktos noteiktās prasības akadēmiskajam personālam, tostarp par valsts valodas prasmi. Vairākos nozīmīgos pētījumos ir norādīts, ka esošās striktās prasības atsevišķos gadījumos var radīt šķēršļus mūsu augstākās izglītības un zinātnes starptautiskajai konkurētspējai.
Izmaiņas dos iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, kas ir ne tikai motivēti iegūt pieredzi ārvalstīs, bet arī vēlas ilgtermiņā strādāt ar pārredzamu karjeras izaugsmi akadēmiskajā un pētniecības jomā Latvijā. Turklāt, nodrošinot iespēju apgūt valsts valodu un nosakot prasības par nepieciešamajām valsts valodas zināšanām, lai pēc sešu gadu termiņa varētu turpināt darbu, tiek aizsargātas arī valsts valodas prasības augstākajā izglītībā un zinātnē.
Likumdošanas iniciatīvu Saeimā iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl otrajā un trešajā lasījumā jāskata Saeimai.
Vēl par tēmu:
Vairāk nekā 80% vecāku un skolotāju atbalsta ideju ierobežot telefona lietošanu starpbrīžos skolā
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 84% skolēnu vecāku un 95% skolotāju atbalsta ideju ierobežot mobilo telefonu lietošanu starpbrīžos...
Lasīt tālākJāturpina skolotāju atalgojuma paaugstināšana un skolu tīkla sakārtošana, liecina OECD izglītības pārskats
Latvijas skolas sekmīgi novērš sociāli ekonomisko atšķirību ietekmi uz skolēnu mācību sasniegumiem, liecina otrdien, 10. septembrī, publicētais Ekonomiskās sadarbības un attīstības...
Lasīt tālākVID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes...
Lasīt tālākRinkēvičs sveic ar jauno mācību gada sākumu: Mēs mācamies labākas Latvijas un pasaules dēļ
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, sākoties jaunajam mācību gadam, novēl, lai jaunās zināšanas mūs padara drošākus un laimīgākus. "Atkal klāt septembris. Zinību diena. Tā ir sākums...
Lasīt tālākDrošības ieteikumi mācību gada sākumā – vecākiem un skolēniem
Sākoties jaunajam mācību gadam, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) aicina vecākus un skolēnus pievērst īpašu uzmanību drošībai gan pilsētā kopumā, gan skolas apkārtnē. Aicinām...
Lasīt tālākLielākā daļa vecāku neatbalstītu sava bērna vēlmi ieturēt pauzi pēc vidusskolas beigšanas
Lielākā daļa vecāku pretotos bērna iecerēm pēc vidusskolas absolvēšanas gadu izlaist, lai ieturētu pauzi pirms studiju vai profesionālā darba uzsākšanas, vēsta šogad veiktais Swedbank...
Lasīt tālākJaunā mācību gada tuvošanās rada papildu trauksmi
“Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 10 % respondentu apstiprinājuši, ka gatavošanās jaunajam mācību gadam rada papildu trauksmi ģimenē. Vismazāk...
Lasīt tālākPedagogu trūkums rada stresu arī skolēniem un vecākiem
Līdz jaunā mācību gada sākumam ir atlikusi nedaudz vairāk kā viena nedēļa un sociālos medijus ir pārpludinājuši sludinājumi par dažādu mācību priekšmetu pedagogu vakancēm. Vietnē...
Lasīt tālākZināms, kur vecāki tērē visvairāk, gatavojot bērnus skolai
Gatavošanās jaunajam mācību gadam bieži vien rada gan satraukumu, gan rūpes daudzās ģimenēs, jo tas prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus. Neatkarīgi no tā, cik daudz līdzekļu...
Lasīt tālākAptauja: vecāki visvairāk krāj naudu bērnu izglītībai
Trešdaļa jeb 33 % vecāku, kuri veic uzkrājumus bērnu nākotnei, visbiežāk to dara ar mērķi finansiāli atbalstīt izglītības iegūšanu, liecina bankas Citadele veiktās aptaujas dati. Piektā...
Lasīt tālāk