Kredītiestāžu solidaritātes iemaksu ieņēmumi tiks novirzīti valsts drošībai
Finanšu ministrijā šobrīd norit darbs pie iespējamā kredītiestāžu solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos. Plānots, ka solidaritātes iemaksas attiektos uz periodu no 2025. līdz 2027. gadam. Jautājumu paredzēts izskatīt valdībā kopā ar priekšlikumiem atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam.
Izstrādātais modelis paredz, ka kredītiestādes palielina iemaksas valsts budžetā, kas nodrošinātu finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām. Iemaksu palielinājums varētu notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksas maksājumus valsts budžetā, vai netieši, būtiski palielinot kreditēšanas apjomus un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu.
Solidaritātes iemaksas bāzei par pamatu plānots noteikt neto procentu ienākumus jeb starpību starp kredītiestāžu procentu ienākumiem un procentu izdevumiem.
Plānots, ka solidaritātes iemaksas modelis pēc būtības balstīsies uz Lietuvā jau šobrīd spēkā esošo modeli. Līdzīgi kā Lietuvā, iemaksu likme ir plānota 60% apmērā no maksāšanas perioda neto procentu ienākuma daļas, kas būtiski pārsniedz vidējo gada neto procentu ienākumu pirms Euribor likmes straujā pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst būtisku ārpuskārtas peļņu, kas nav tieši saistīta ar to aktīvu ekonomisko darbību.
Vienlaikus tiek strādāts arī pie atlaižu modeļa, kas būtu piesaistīts kredītiestāžu kreditēšanas pieauguma rādītājam. Paredzēts, ka atlaide varētu sasniegt pat 100% no maksājamās iemaksas, ja kredītiestādes kreditēšanas apjomi būtiski pieaugtu.
Līdz ar solidaritātes iemaksas ieviešanu tiek plānots budžeta ieņēmumu pieaugums 96 miljonu eiro apmērā 2025. gadā, kā arī turpmākajos divos gados no kredītiestāžu solidaritātes iemaksām plānots ieņemt ap 80 miljoniem eiro gadā, tādējādi nodrošinot iespēju novirzīt šos ieņēmumus nacionālās drošības stiprināšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka līdz ar solidaritātes iemaksas ieviešanu kredītiestādēm varētu nedaudz samazināties to uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu apmērs.
Regulējumu sākotnēji izstrādāja Finanšu ministrija, konsultējoties ar Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem. Konsultācijas par regulējumu notiek arī ar Finanšu nozares asociāciju.
Plānots, ka šis jautājums tiks izskatīts 19. septembra Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
Vēl par tēmu:
FM: Aizvien pieaugot budžeta izdevumiem, kopbudžeta pārpalikums novembrī turpina sarukt
Lai arī šā gada vienpadsmit mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem konsolidētajā kopbudžetā vērojams pārpalikums 69,5 miljonu eiro apmērā, gada pēdējos mēnešos izdevumi pārsniedz...
Lasīt tālākAptauja: lielāku algu nākamgad sagaida trešdaļa iedzīvotāju
Katrs trešais jeb 29 % iedzīvotāju tuvākajā pusgadā plāno saņemt lielāku algu, vienlaikus par kopējo savas finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams piesardzīgums – tikai katrs...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā joprojām valda sociālisms
Latvija ir sociālisma pirmrindniece, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Jo lielāki valdības izdevumi pret IKP, jo valstī ir vairāk sociālisma. Kura ir vairāk sociālistiska valsts? Latvija...
Lasīt tālākPašvaldībās noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs
Lai noteiktu vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un cilvēku skaita jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 19.decembrī,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Lai ieviestu likumisku reālnastu jeb principu, ka “parāds seko dzīvoklim”, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un saistītus grozījumus...
Lasīt tālākSavas kredītsaistības varēs dzēst plašāks personu loks
Lai vēl plašākai iedzīvotāju daļai būtu iespēja dzēst savas kredītsaistības, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālāk