Mazinās darbaspēka nodokļu slogu un vienkāršos iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu
Finanšu ministrija ir izstrādājusi un saskaņošanai virza grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Ar likumprojektu tiek pārskatīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes un neapliekamā minimuma sistēma.
Ar grozījumiem plānots aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Neapliekamā minimuma apmērs 2025. gadā būs 510 eiro mēnesī, 2026. gadā – 550 eiro mēnesī, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī. Tāpat plānots palielināt pensionāra neapliekamo minimumu no 500 eiro mēnesī (6 000 eiro gadā) līdz 1 000 eiro mēnesī (12 000 eiro gadā).
Vienlaikus, lai kompensētu neapliekamā minimuma palielinājumu, tiks ieviestas divu pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes. Likme 25,5% apmērā tiks piemērota ienākumiem, kas nepārsniedz 105 300 eiro gadā, savukārt likme 33% apmērā ienākumiem, kas to pārsniedz. Ņemot vērā progresīvo likmju izmaiņas, ir izlīdzinātas piemērojamās IIN likmes arī pārējiem ienākumu veidiem.
Ar grozījumiem likumā paredzēts iekļaut regulējumu, kas noteiks nodokļa papildu likmes 3% piemērošanu fiziskās personas kopējā ienākumu apjoma pārsniegumam virs 200 000 eiro gadā. Papildu likme pirmo reizi tiks piemērota 2026. gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. gadu. Ar papildu likmi apliekamajā bāzē paredzēts ietvert ar IIN apliekamos ienākumus (tostarp algota darba ienākumus, ienākumu no kapitāla pieauguma un ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums), kā arī atsevišķus ienākumus no kapitāla, kas ir atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli (dividendes, dividendēm pielīdzināmu ienākums, nosacītās dividendes, likvidācijas kvotu).
Paredzēts paplašināt IIN atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem. Papildus pašreiz sedzamiem darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, atvieglojums tiks attiecināts arī uz darba devēja segtajiem darbinieka pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem. Atvieglojuma piemērošanai tiks noteikts kopējais atvieglojuma limits uz visiem darbiniekiem, kas tiks aprēķināts, reizinot vidējo darbinieku skaitu ar 700 eiro.
Ar grozījumiem tiks palielināts ar IIN neapliekamais apmērs darba devēja izmaksātajam bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam līdz 500 eiro, bet darba devēja dāvanām – līdz 100 eiro taksācijas gadā.
Līdz 2027. gada 31. decembrim tiks pagarināts laika periods, kurā autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs nodokli ietur ienākuma gūšanas vietā.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek virzīti likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
Vēl par tēmu:
FM: Latvijas rīcība “ABLV Bank” radītā finanšu sistēmas apdraudējuma novēršanai bijusi pamatota, atbildīga un efektīva
Ceturtdien, 26. septembrī, ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja paziņojumu, ar kuru tiek atsaukts 2018. gada 16. februāra lēmuma projekts pret akciju sabiedrību...
Lasīt tālākKas šogad jāzina par pensiju indeksāciju
Latvijā katru gadu rudenī – 1. oktobrī - tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt...
Lasīt tālākMājokļu cenu kritums tuvākajā laikā nav sagaidāms
Jaunākie dati par mājokļu tirgu Latvijā iezīmē dažādas pārmaiņas – ir pieaugušas gan mājokļu cenas, gan iedzīvotāju algas. Līdz ar šiem rādītājiem pieaug arī hipotekāro kredītu...
Lasīt tālākMinistru prezidente: iekšējai un ārējai drošībai piešķirtie papildu līdzekļi nonāks arī Latgales ekonomikā
Latvija veic būtiskas investīcijas, lai sargātu un stiprinātu Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas. Tāpēc Latvija turpinās aktualizēt jautājumu par papildu ES atbalsta nepieciešamību...
Lasīt tālākAr valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025. gadā paredzēts novirzīt 284,3 miljonus eiro
Ceturtdien, 19. septembrī, valdībā izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026.,...
Lasīt tālākCeļ trauksmi par 20,7 miljonu eiro iztrūkumu reto slimību ārstēšanai
Ceturtdien, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību...
Lasīt tālākKredītiestāžu solidaritātes iemaksu ieņēmumi tiks novirzīti valsts drošībai
Finanšu ministrijā šobrīd norit darbs pie iespējamā kredītiestāžu solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai...
Lasīt tālākValdībā izskatīs darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumu
Finanšu ministrija sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā. Tas sagatavots...
Lasīt tālākRosina pensionāra neapliekamo minimumu noteikt 1000 eiro apmērā
Finanšu ministrija (FM) ir atrisinājusi jautājumu gan par strādājošu, gan par nestrādājošu visu veidu pensiju saņēmēju ienākumu izmaiņām darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumā....
Lasīt tālākPārtikas preču grozam straujš cenu kāpums
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu valsts lielāko pārtikas veikalos kopš 90.gadu vidus. Vidējās cenas aprēķina atbilstoši mazumtirdzniecības...
Lasīt tālāk