LBAS: Neatbalstām valsts budžetu, kurā joprojām tiek ignorēts veselības aprūpei nepieciešamais finansējums
Pirmdien, 30. septembrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē izskatīja aktuālos jautājumus par valsts budžetu 2025. gadam.
Arodbiedrību ieskatā ir padarīta virkne labu darbu – atrasts papildfinansējums iekšlietu nozarei, dzelzceļa infrastruktūrai, lai arī smags, bet ir rasts kompromiss ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) par darba samaksas pieaugumu pedagogiem. Taču diemžēl nepieciešamie 153 miljoni eiro veselības aprūpei, kas jau bija kompromisa vienošanās rezultāts nozares Stratēģiskajā padomē, 2025. gada valsts budžetā nav atrasti. To vietā ir piešķirti tikai 24,9 miljoni eiro, kas attieksies uz kompensējamiem medikamentiem, onkoloģiju u.c. NTSP sēdes laikā gan arodbiedrības, gan darba devēji uzsvēra, ka līdztekus drošībai valsts prioritātei jābūt arī veselībai un izglītībai. Veselības aprūpei lielāks finansējums ir akūti nepieciešams, kā to norāda Eiropas Komisija (EK) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Tagad jautājuma pozitīvs risinājums vēl ir iespējams Saeimā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens prezentācijā par 2025. gada valsts budžeta pārskatu norādīja uz vairākiem izdevumu samazināšanas avotiem, lai nodrošinātu budžeta prioritāro pasākumu finansēšanu. Izdevumus izdevies samazināt, ierobežojot mēnešalgas pieaugumu vēlētām amatpersonām un Saeimas ieceltām amatpersonām, samazinot ministriju un citu centrālo iestāžu izdevumus, kas budžetā nodrošina papildu 52,6 miljonu eiro. Kopbudžeta un speciālā budžeta izdevumu pārskatīšana dos vēl papildu 51,3 miljonus eiro. Korekcijas vispārējās valdības izdevumos un iemaksām ES budžetā ļaus ietaupīt 40,7 miljonus eiro. FM uzrāda, ka ir izdevies samazināt izdevumus 330,7 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus NTSP tika panākta vienošanās, kas paredz nākošajā gadā izskatīt iespējas sabiedriskā sektoru izdevumus samazināt par vēl 5%. Šādu priekšlikumu virzīja Latvijas Darba devēju Konfederācija (LDDK), kam konceptuāli piekrīt arī LBAS, vienlaikus uzsverot, ka izdevumu samazinājums nedrīkst ietekmēt sabiedriskajā sektorā strādājošo darbinieku algas un to pieaugumu.
LBAS sēdes laikā izteica vairākus priekšlikumus turpmākai budžeta līdzekļu papildināšanai, piemēram, kā ziņo mediji, Igaunijā valdība plāno pārdot oglekļa dioksīda kvotas 402,6 miljonu eiro vērtībā, un šo summu ir ietvērusi 4 gadu budžetā, – no kā 200 miljoni eiro novirzīti “Rail Baltica” celtniecībai, bet 75 miljoni – depo būvniecībai. Vienlaikus gandrīz 130 miljoni eiro palikuši citu prioritāšu realizācijai. LBAS rosināja līdzīgi rīkoties arī Latvijas valdībai.
Tāpat LBAS jau atkārtoti rosinājis aizsardzības izdevumu daļu neattiecināt uz budžeta deficītu, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas, tādējādi atvieglojot Latvijai EK fiskāli strukturālo vadlīniju izpildi. Lai to būtu iespējams izdarīt, ir nepieciešams panākt vienošanos ar EK. Ņemot vērā, ka šobrīd EK vēl tiek veidota, šāda vienošanās, visticamāk, nebūtu sagaidāma sākot ar 2025. gadu, bet LBAS ieskatā vienošanos varētu panākt sākot ar 2026. gadu.
Tāpat LBAS norādīja uz iespēju izmantot Eiropas struktūrfondu finansējumu, lai segtu budžetā iztrūkstošā finansējuma piesaisti nozarēm, kurās šobrīd tas pietrūkst.
LIZDA iepriekš panāca vienošanos par darba grupas izveidi, kuras mērķis ir izstrādāt algas pieauguma grafiku visām pedagogu grupām nākamajos gados. Tomēr NTSP sēdes laikā LBAS neizdevās panākt lēmumu par panāktās vienošanās nosprausto mērķu nostiprināšanu NTSP protokolā.
Vēl par tēmu:
VK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālākSaeimas deputāti: Sabiedriskā transporta pieejamība ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem
Sabiedriskā transporta plānošana un pieejamība valsts dotētajos maršrutos, it īpaši reģionos un laukos, ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem, to trešdien,...
Lasīt tālākBudžets iesniegts izskatīšanai valdībā
Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta ieceri iesaldēt atalgojumu valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībai
Lai uz laiku iesaldētu atalgojumu valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs, ceturtdien, 10.oktobrī, Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos Valsts prezidenta rosinātos...
Lasīt tālākKredītiestāžu solidaritātes iemaksu ieņēmumi tiks novirzīti valsts drošībai
Otrdien, 8. oktobrī, valdība izskatīja Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas paredz rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās...
Lasīt tālākFM: Inflācija attīstās atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2024. gada septembrī bija par 0,3% augstāks nekā augustā, ko visvairāk ietekmēja sezonāls cenu pieaugums svaigiem augļiem un dārzeņiem. Tikpat būtiski...
Lasīt tālākAr grozījumiem PVN likumā atvieglos prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem
Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumus un prasības...
Lasīt tālākLSKA sagaida likumdevēja iesaisti senioru problēmu risināšanā
Senioru diena Saeimā dod cerības, ka likumdevējs un izpildvara senioru problēmas ne vien uzklausīs, bet arī sadzirdēs un risinās, norāda biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”...
Lasīt tālāk