Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisija: ārzemju producentu piesaiste jāplāno un jāveic ilgtermiņā
“Ārzemju producentu piesaiste ir pamatīgs darbs, kas jāplāno un jāveic ilgtermiņā. Lai tas būtu efektīvs, jānodrošina arī atbilstoša infrastruktūra un mehānismi interesentu piesaistei,” uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Ervins Labanovskis. Deputāti otrdien, 1.oktobrī, apakškomisijas sēdē sprieda par ārvalstu un starptautisko kino projektu piesaisti Latvijai.
Latvijai līdz šim bija izdevies veiksmīgi uzsākt un īstenot dažādus ārzemju kino produktus, atzīmēja E.Labanovskis. Lai varētu turpināt piesaistīt investorus, jānodrošina ilgtermiņa programmas līdzfinansējumam. Piesaistot ārvalstu finansējumu, mēs veicinām mūsu konkurētspēju, norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs.
Nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji deputātiem akcentēja, ka kino nozare ir viens no pelnošākajiem kultūras sektoriem pasaulē, kas būtiski stimulē valsts attīstību un atpazīstamību. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir īstenoti vairāk nekā 30 ārvalstu filmu projekti, kuru kopējais pienesums Latvijas ekonomikai pārsniedzis 30 miljonus eiro.
Līdz šim ārvalstu kinoprojektu piesaistei bija pieejams līdzfinansējums 800 tūkstoši eiro gadā, kamēr, piemēram, Igaunijā – 6 miljonu apmērā. Neziņa par ilgtermiņā pieejamo finansējumu neļauj piesaistīt lielus ārzemju kino projektus, producenti atsaka noslēgt projektu līgumus, jo ir garš to slēgšanas laiks un trūkst garantiju līdzfinansējumam nākotnē, pauda nozares pārstāvji. Tāpat neelastīgs finansējuma pieejamības grafiks vājina nozares konkurētspēju reģionā.
Sēdes dalībnieki atzīmēja, ka kinoindustrijā ir liels iesaistīto uzņēmumu skaits dažādās tautsaimniecības nozarēs. Vienas nelielas filmas ražošanas laikā tiek nodrošināts darbs aptuveni 60 apakšuzņēmējiem visdažādākajās jomās – sākot no aprīkojuma nomas līdz pat ēdināšanas un viesmīlības nozarei.
Nozare aicināja pārskatīt pieejamā finansējuma apmēru un nodrošināt tā pieejamību visu gadu bez projektu iesniegšanas termiņa ierobežojumiem, izveidot skaidru, vienkāršu finansējuma piešķiršanas mehānismu un nozīmēt atbildīgo amatpersonu par līdzfinansējuma pieteikumu izskatīšanu.
Lai producenti varētu plānot savu darbu un reklamēt partneriem iespējas veidot kinoprojektus Latvijā, par finansējuma modeli nākamajiem diviem gadiem jāvienojas jau līdz šā gada decembrim, uzsvēra E.Labanovskis. Apakškomisijas priekšsēdētājs akcentēja nepieciešamību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā noteikt atbildīgo personu, kura gan izskatītu pieteikumus un koordinētu procesus šai jomā, gan reklamētu Latviju kā uzņemošo valsti starptautiskos tirgos.
Vēl par tēmu:
FM: Mazumtirdzniecība sāk pieaugt straujāk
Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šā gada novembrī palielinājies par 2,7% pret pērnā gada novembri, kas ir lielākais pieaugums pēdējo divu gadu laikā, liecina jaunākie Centrālās...
Lasīt tālākKā gatavoties darba tirgum 2025. gadā?
Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālāk