FM: Inflācija attīstās atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2024. gada septembrī bija par 0,3% augstāks nekā augustā, ko visvairāk ietekmēja sezonāls cenu pieaugums svaigiem augļiem un dārzeņiem. Tikpat būtiski patēriņa cenu kāpumu mēneša griezumā ietekmēja arī apģērbu un apavu sadārdzinājums, ko lielā mērā arī noteica sezonālie faktori, sākoties jaunās rudens sezonas kolekcijas preču tirdzniecībai. Tāpat mēneša inflāciju ietekmēja atpūtas un kultūras, kā arī izglītības pakalpojumu cenu pieaugums.
Gada izteiksmē cenu pieaugums bija izteiktāks, patēriņa cenām palielinoties par 1,4%, kas bija divas reizes augstāks pieaugums nekā augustā. Inflācijas paātrinājumu noteica straujāks pārtikas un bezalkoholisko dzērienu, alkoholisko dzērienu, ūdensapgādes un atkritumu savākšanas pakalpojumu, veselības aprūpes pakalpojumu cenu pieaugums, kā arī mazāks elektroenerģijas cenu kritums nekā iepriekšējos mēnešos. Jāatzīmē, ka patēriņa cenu pārmaiņas ir atbilstošas Finanšu ministrijas (FM) prognozēm.
Cenu pieauguma paātrinājums šā gada septembrī bija gaidāms. Atlikušajos šā gada mēnešos gada inflācija vēl paātrināsies, decembrī sasniedzot 2,5%. Cenu kāpumu ietekmēs pārtikas un pakalpojumu cenu pieaugums. Ja pārtikas cenu pārmaiņas lielā mērā ietekmē ārējie faktori, jo lielākā daļa pārtikas preču vai izejvielu tiek importētas, tad pakalpojumu cenu pieaugumu nosaka vietējie faktori, galvenokārt darba samaksas kāpums. Lai arī darba samaksas pieauguma tempi sāk bremzēties, tās spiediens uz kopējām uzņēmējdarbības izmaksām saglabāsies augsts, kas turpinās uzturēt cenu pieaugumu pakalpojumu sektorā, kas kopā ar pārtikas cenu pieaugumu noteiks vidējo patēriņa cenu pieaugumu šogad. Vidējā gada inflācija 2024. gadā prognozēta 1,2% apmērā.
Šā gada septembrī lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums par 4,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi izskaidrojot 1,2 procentpunktus no kopējās inflācijas, kas liecina par būtisku ietekmi uz patēriņa cenu izmaiņām. Jānorāda, ka cenu pārmaiņas šajā patēriņa preču grupā ir atšķirīgas. Svaigo dārzeņu cenas pieauga par 22,0%, eļļas un taukvielas sadārdzinājās par 13,0%, piena produktu cenas bija par 3,7% augstākas nekā pirms gada, bet cukurs maksāja par 19,7% mazāk. Sagaidāms, ka tikpat noturīgs pārtikas cenu pieaugums turpināsies arī atlikušajos šā gada mēnešos. Līdz šim zemākas pārtikas cenas pasaulē un vietējo pārtikas ražotāju cenu samazinājums nav atspoguļojies mazumtirdzniecības cenās. Savukārt, neapstrādāto pārtikas cenu pieaugums pasaulē šā gada septembrī, kas ir pirmais cenu palielinājums kopš 2022. gada nogales, varētu vēl vairāk veicināt pārtikas cenu kāpumu Latvijā.
Pozitīvi pārsteidz degvielas cenas. Šā gada septembrī degvielas cenas bija par 13,1% zemākas nekā pērnā gada septembrī – 95. markas benzīna vidējā cena šā gada augustā bija 1,484 eiro par litru jeb par 25 centiem mazāka nekā attiecīgajā mēnesī pērn, bet dīzeļdegviela maksāja 1,447 eiro par litru jeb par 24 centiem mazāk. Degvielas cenu samazinājumu labvēlīgi ietekmēja naftas cenu kritums, kā arī stiprāka konkurence degvielas tirgū, kuras rezultātā degvielas tirgotāji piedāvā būtiskas degvielas atlaides, lai piesaistītu klientus.
Sagaidot jauno apkures sezonu, svarīgi atzīmēt, ka siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes tarifi šajā apkures sezonā būs mazāki nekā iepriekšējā apkures sezonā. Elektroenerģijas un gāzes cenas šā gada septembrī gada izteiksmē samazinājās attiecīgi par 11,9% un 5,5%. Siltumenerģijas tarifs bija par 12,7% zemāks nekā pērnā gada septembrī. Attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem jāatzīmē, ka tie atšķirībā no elektroenerģijas un gāzes ir decentralizēti. Katra pašvaldība pati nosaka savus siltumenerģijas tarifus, līdz ar to atkarībā no izvēlētā kurināmā un tarifa stāšanās spēkā brīža, siltumenerģijas tarifi pašvaldībās var atšķirties. Ir pašvaldības, kur siltumenerģijas tarifs būs augstāks nekā pērn, tomēr, vērtējot kopējo situāciju tautsaimniecībā, siltumenerģijas tarifi būs zemāki.
Vēl par tēmu:
Neplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālāk